Monogrāfijā aplūkotās pedagoģiskās problēmas pamatotas uz autora darba pieredzi Rīgas skolās un ģimnāzijās. Šīs problēmas ir arī saistītas ar izglītības sistēmas reorganizāciju jaunajos sociāli vēsturiskajos apstākļos. Diemžēl Latvijas Republikā pēdējos gados daudzi autori atzīmē izglītības līmeņa pazemināšanos. Ministrijas ierēdņi likvidēja visus skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas eksperimentālās bāzes, visus institūtus, nomainot tos ar īslaicīgiem kursiem, reizēm pat vienas dienas semināriem – „supervīzijām”. Tā rezultātā pazeminās pedagoģisko darbinieku kvalifikācija, kas sabiedrības sociālo pārmaiņu rezultātā rada vienotas mijiedarbības ķēdes „skolotājsskolnieksvecāki” pārraušanu. Sabiedriski nozīmīgu idejas, kura varētu kļūt par audzināšanas procesa pamatu, trūkums rada skolu audzēkņu morāli tikumiskā un estētiskā līmeņa pazemināšanu. [...]
Autors