Vēlies īsināt laiku vai asināt prātu? Latviešu tautas mīklas ir ātrākais ceļš abu šo mērķu sasniegšanai. Pārbaudi savu asprātību vai uzdot atminēt mīklas citiem. Vairāk kā 100 mīklas par dažādām tēmām vienā vietā. 

Mīklas par pavasari

Mīklas par pavasari

Mini latviešu mīklas par pavasari un norisēm dabā. Mīklas patiks gan lieliem, gan maziem. Asini prātu un pavadi jautri laiku.

Mīklas par dabu

Mīklas par dabu

Mēs esam dabas daļa un vienmēr ar prieku dodamies pastaigās vai vienkārši iedvesmojamies dabā. Vai spēsi atminēt, seno latviešu gudrības?

Mīklas par ziemu

Mīklas par ziemu

Ziema ir īpaša ar sniegu un iespēju visiem vairāk laiku pavadīt kopā. Minam ziemas mīklas un asinam prātu.

Mīklas par putniem

Mīklas par putniem

Putni ir pavasara vēstneši un mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Minam mīklas par putniem paši un kopā ar bērniem.

Mīklas, to veidošanās un nozīme

Vai mīklas bērniem ir vajadzīgas arī 21. gs? Senās latviešu tautas mīklas esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm, kas bija čakli mīklu minētāji. Kļūstot lielākiem šai nodarbei atvēlam ļoti mazu uzmanību, taču mīklas bērniem joprojām ir ļoti noderīgas un arī raisa lielu interesi. Tās noder mācību stundās skolās, bērniem un vecākiem, pavadot brīvo laiku kopā un laika īsināšanai jebkurā situācijā.

Mīklas mums atklāj senču asprātību, iztēles bagātību, gudrību un pieredzi. Vairums mīklu ir radītas, skatoties dabā vai sadzīvē novērojot zināmas likumsakarības un ietērpjot tās jaunā veidolā. To apūkošana ļauj mums spriest par konkrētā laika pasaules uztveri, nozīmīgākajiem notikumiem, sadzīvē izmantotiem priekšmetiem, sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem. Mīklu minēšana asina prātu, veicina skaistuma izpratni, attīsta domāšanu, kā arī lieti noder skaidrojot bērniem dažādas norises dabā un pasaulē.

Nav noslēpums, ka latviešiem jau izsenis ir paticis pajokot vai pavilkt vienam otru uz zoba. Tas tiek panākts trāpīgi izceļot kādas parādības vai tēla atsevišķu daļu. Piemērs – Četras kājas iet, divas karājas (atbilde – zirgs un jātnieks). Reizēm mīklās tiek parodētas apkārtējā vidē nozīmīgi personāži. Piemērs – āzis brēc kubulā (atbilde – mācītājs). Tāpat mīklas var ietvert filozofiskas pārdomas un morāles jautājumus. Piemērs – Balts ar melnu mūžam cīnās (atbilde: diena un nakts).

Mīklu veidi

Kopumā mīklas Latvijā var iedalīt vairākos veidos no kuriem populārākās ir mīklas par dabu un objektiem, t.s. īstās mīklas. Objektu mīklas tēlainā veidā attēlo kādu priekšmetu vai objektu, liekot minētajam likt lietā savu fantāziju un tēlaino domāšanu, lai atrastu atminējumu kādam ikdienišķam priekšmetam vai dzīvniekam.

Asprātīgās un joku mīklas ļauj pasmieties par cilvēkiem, priekšmetiem vai dzīvniekiem, liekot ieraudzīt neparasto un neikdienišķo mums tepat līdzās. Joku mīklas īpaši iemīļojuši bērni, kam tās vienmēr sagādā lielu jautrību un prieku.

Jaunākos laikos izplatītākas ir kļuvušas attēlu mīklas, burtu un zilbju mīklas kā arī šarādes. Attēlu mīklās ir redzama tikai neliela daļa vai detaļa no atminējuma un ir jārod risinājums. Arī šeit, lai uzminētu ir jāliek lietā fantāzija, abstrahējoties no pirmās atbildes, kas nāk prātā, jo tā, lielākoties, ir maldinoša. Savukārt burtu un zilbju mīklas var būt divu veidu. Pirmajā variantā ir jāatrod kāds nezināms burts vai zilbe, lai izveidotos vesels vārds, līdzīgi kā krustvārdu mīklās, kur daļa no burtiem jau atminēta. Otrajā variantā tiek uzdota mīkla, kur iekļauti sinonīmi un minētajam atliek nomainīt vārda pirmos burtus.

Mīklu minēšana mūsdienās 

Kopumā varam secināt, ka latviešu tautas mīklās varam atklāt senču novērojumus, praktiskās dzīves gudrības un atziņas, kas ļauj labāk novērtēt viņu ikdienu. Liela daļa no viņu ikdienas norisēm mums vairs nešķiet aktuāla, jo ir mainījušies sadzīves un saimniekošanas pamatprincipi. Lielākā daļa sabiedrības vairs nav saistīta ar zemkopību un mājlopiem. Ikdienā lietotie zemnieku priekšmeti, lielākoties, ir kļuvuši vien par etnogrāfisku tradīciju un aplūkojami izstādēs vai māju bēniņos. Tajā pašā laikā joprojām ir daudzas mīklas par dabu, dzīvniekiem, svētkiem, kas ir aktuālas arī mūsdienās. Šādas mīklas min bērni, jaunieši un pieaugušie, īsinot laiku vai cenšoties pārspēt viens otru gudrībā un asprātībā. Ikdienas dzīvē mīklu minēšanas tradīcija, lielākoties, ir atstāta novārtā un kļūst par reliktu, taču mēs katrs varam palīdzēt šo tradīciju atdzīvināt, ieviešot mīklu minēšanu savās ģimenēs.

Pieaugot cilvēku izglītotību un intelektuālajai kapacitātei, nedrīkst aizmirst radošo garu un mākslinieciskās izpausmes. Arī šodien mēs varam izdomāt jaunas mīklas, uzdot tās viens otram un padarīt par savas tautas kultūras mantojumu. Asināsim prātus kopā un domāsim jaunas, lai nākamajām paaudzēm ir iespēja labāk ielūkoties ne tikai mūsu vizuālajās izpausmēs un attēlojumos, bet arī novērtēt mūsu asprātības. Mīklas bērniem palīdzēs attīstīt intelektu, bet to atminēšana nostiprinās pārliecību par saviem spēkiem.

Papildus avoti

  • Birkerts P., “Latvju tautas mīklas” (Valters un Rapa) 1927., 204 lpp. Sk. internetā – kopkatalogā
  • Kalniņa I., “Latviešu tautas mīklas – lieliem un maziem” (Avots) 2015., 315 lpp. Sk. internetā – kopkatalogā
  • Ancelāne A., “Mīklas – izlase” (Zinātne) 1969. 334 lpp Sk. internetā – kopkatalogā

 

Iesaki draugiem!

Lasītājs - lasītājam.