Latviešiem patīk daba. Mēs sapņojam par mājiņu laukos, bet senie latvieši bija daudz atkarīgāki no dabas kā mēs. Likumsakarīgi, ka laika gaitā ir radušās daudzas mīklas par dabas norisēm un daļa ir apkopota arī e-bibliotēkā.

  • Liels liels kalns, ne var pāri pārkāpt, ne apkārt apiet. (debess)
  • Pilna bļoda zila piena. (gaiss)
  • Vakarā nomirst, no rīta atdzīvojas. (saule)
  • Visi ņem, neviens nemaksā. (saules siltums)
  • Viena māsiņa – visas pasaules valdniece. (saule)
  • Bez tēva, bez mātes, bez rada, ne iesākuma. ne gala. (pasaule)
  • Mūža pūrs, mūža vāks. (pasaule)
  • Siers jūras dibenā. (saule)
  • Maza maza vistiņa, kur ierauga šķirbiņu, tur iebāž knābīti. (saule)
  • Sarkans kamols veļas no kalna (saule)
  • Liela liela pļava. Divi gani, veins zelta, otrs sudraba. (saule un mēness)
  • Viens no otra bēg, bet abi labi ļaudis. (saule un mēness)
  • Gotiņa gulstas, vērsītis ceļas. (saule riet, mēness uzlec)
  • Brīžam vecs, brīžam jauns. (mēness)
  • Baltgalvīga gotiņa vārtos skatās. (mēness)
  • Siers zirņos. (mēness zvaigznēs)
  • Liels liels ganāmpulks, viens pats ganītājs. (mēness un zvaigznes)
  • Liela, diža istaba, pumpuraini griesti. (debess un zvaigznes)
  • Liels liels palags, viss vienām dzirkstīm. (debess un zvaigznes)
  • Pilns sieks putraimu, ābols vidū. (debess naktī)
  • Liela liela pļava pilna skaistu lopu. Skaists skaists gans, vēl skaistāks zaglis. (debess, zvaigznes, mēness un saule)

  • Augsts tēvs, plata māte, traks dēls, akla meita. (gaiss, zeme, vējš, nakts)
  • Divi stāv, divi iet, divu vajag. (zeme un debess stāv, saule un mēness iet, ūdeni un uguni vajag)
  • Liels liels mātes pūrs, neviens nevar izcilāt. (zeme)
  • Kas ir visbagātākais pasaulē? (zeme)
  • Pelēks vecītis kalniņā. (akmens)
  • Vilciņš tup kalniņā, pelēks kažoks mugurā. (nosūnojis akmens)
  • Pelēks lācis tīrumā, ne kust, ne rūc. (akmens)
  • Simtu gadu govs guļ uz zemes, ne pūst, ne pelē. (akmens)
  • Kas ir stiprākais pasaulē? (ūdens)
  • Līkums pie līkuma vectēva josta. (upe)
  • Liela, gara tēva josta nevar gala saredzēt. (upe)
  • Tek dieniņu, tek naksniņu, nevar darbus padarīt. (upe)
  • Māsa tek, brālis stāv, brāļa sieva danco. (ūdens, akmens un zāle)
  • Mātes pūra nesadalīt. (ezers)
  • Liels pūrs, ik gadus jauns vāks. (ezers un ledus)
  • Mūža šķirsts, pusmūža vāks. (ezers un ledus)

  • Viens nāk, divi rādās. (nācējs un ēna)
  • Guļ baļķis uz ceļa: ne tam var pāri pārkāpt, ne apkārt apiet. (ēna)
  • Iet pa uguni – nedeg, iet pa ūdeni – neslīkst, iet pa salmiem – nečab.
    Ne tam var pāri pārkāpt, ne apkārt apiet. (ēna)
  • No kā nevar aizbēgt. (ēna)
  • Vīrs iet pa ceļu, diegu velk pa mežu. (atbalss)
  • Kas runā bez mēles. (atbalss)
  • Kas prot visas valodas? (atbalss)
  • Mauj kā vērsis – nav vērsis. Pogā kā lakstīgala – nav lakstīgala.
    Rej kā suns – nav suns. Runā kā cilvēks – nav cilvēks. (atbalss)
  • Bez kājām, bez rokām, bet durvis attaisa. (vējš)
  • Kas skrien pa gaisu bez spārniem? (vējš)
  • Ne ķerams, ne tverams, ne sasienams. (vējš)
  • Kungs brauc, visi ļaudis klanās. (vējš)
  • Tīruma galā muca rūgst. (migla)
  • Kas sēž bez krēsla? (migla)
  • Zelta piliens staba galā. (rasa zālē)
  • Nakti dzimst, dienu mirst. (rasa)

  • Balta kaziņa skrien pa zilu lauku. (mākoņi)
  • Milzis laižas, sviedri birst. (lietus līst)
  • Putns skrien, spārni pil. (lietus mākonis)
  • Kas raud bez acīm? (lietus)
  • Lūdz, lai nāk. Kad nāk, tad bēg. (lietus)
  • Augšā brauc, apakšā rūc. (pērkons)
  • Jodi kaujas, dzirksteles met. (pērkons un zibens)
  • Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā. (pērkons un lietus)
  • Skrien līču loču, rūkdams, sperdams. (pērkons un zibens)
  • Līka ķēve pa gaisu skrien, uguns zobos. (zibens)
  • Debesu māsiņa septiņās krāsās. (varavīksne)
  • Septiņjūdžu plata josta, katra jūdze savā krāsā. (varavīksne)
  • Līks kā loks – nav loks. Zied kā puķe – nav puķe. (varavīksne)
  • Ko nevar salocīt? (varavīksni pie debesīm)
  • Liela gara tēva josta, ne var pāri pārkāpt, ne apkārt apiet. (varavīksne)

  • Pilna istaba, redzēt nevar. (siltums)
  • Visiem mīļš patīkams, nevienam saskatāms. (siltums)
  • Mīļāks kā māte. (nosalušam siltums)
  • Kas kliedz bez mēles. (uguns)
  • Kas ir asāks par nazi? (uguns)
  • Mazs kā blusa, stiprs kā lācis. (uguns dzirkstele)
  • Mutes nav, bet rīt māk. (uguns)
  • Tēvs vēl nav piedzimis, dēls jau jumta galā. (dūmi un uguns)
  • Gaisā kāpj, zemē nekrīt. (dūmi)
  • Kas rāda visas lietas, pati tās nezinādama. (gaisma)
  • Ne čiku, ne grabu, labrīt pie loga. (rīta gaisma)
  • Ik rītus viešņa pa istabu skraida. (gaisma)
  • Vienā pusē kasti attaisa, otrā aiztaisa. (nakts un rīts)
  • Divas māsas: viena melna, otra balta. (diena un nakts)
  • Divas māsiņas viena otru dzenājas. (diena un nakts)
  • Divas māsas: viena redzīga, otra neredzīga; redzīgā strādā, neredzīgā gultu taisa. (diena un nakts)
  • Liela gara melna egle, nevar pāri pārkāpt, ne apkārt apiet. (tumsa)
  • Liels, garš pakrēslis, nevar ne riņķī apiet, ne pāri pārkāpt. (nakts)
  • Putns vēcina ar spārniem un apklāj ar vienu spalvu visu pasauli. (nakts)

Atrodi e-bibliotēkā arī citas mīklas bērniem un pieaugušajiem.


Avots: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija “Mīklas – Izlase”, Izdevniecība: “Zinātne”, Rīga, 1969