Koki vienmēr ir bijuši latviešu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Turpinājumā mīklas un atminējumi par kokiem, labību, pākšaugiem un dārzeņiem.
- Spēka vīrs lokās un kustas, bet uz priekšu netiek. (koks)
- Vīrs stāv, mati šņāc. (koks)
- Pavasarī priecina, vasarā apēno, rudenī baro, ziemā silda. (augļu koks, ābele)
- Vasaru kažokā, ziemu kreklā. (lapu koks)
- Vai bija ziema, vai vasara, zaļi svārki mugurā. (skuju koki – egle, priede, kadiķis)
- Māte vidū, bērni apkārt. (koks ar zariem)
- Tievs, tievs, garš garš, mūžam saules neredzējis. (koka serde)
- Mežā dzimis, mežā audzis, mūžam sauli neredzējis. (koka serde)
- Māte kā ecēšas, bērni kā sīpoli. (ābele un āboli)
- Viens stāv, divi simti karājas. (ābele un āboli)
- Augšupēdu kokā karājas. (ābols)
- Mazs mazs vīriņš kokā pakāries. (ābols)
- Pakārts zaglis kokā, paliec manā rokā. (ābols)
- Mežā, mājā – vienā vārdā. (ieva)
- Kas šķērsām kreklu valkā (bērzs)
- Vīrs stāv ceļmalā, šķērsām krekls mugurā. (bērzs)
- Tieva gara jumprava, zaļš priekšauts priekšā. (bērzs)
- Liels, garš vīrs, bārdiņa trīs. (apse)
- Kungs sapuvis, āda dzīva. (bērza tāss)
- Vīrs stāv purvā, mati dreb. (apse)
- Līka, greiza grizelīte, simtiem bērnu mugurā. (lazda, lazda ar riekstiem)
- Mazs mazs vīriņš, kaula kažociņš. (rieksts)
- Mazs mazs puisītis, noplīsuši bikšu gali. (rieksts)
- Kas zaļo ziemu un vasaru (egle)
- Liela, gara māmiņa, simtu adatu mugurā. (priede)
- Divi kungi vienādi ģērbušies: ziema vai vasara, zaļi svārki mugurā. (egle un priede)
- Visi kungi kreklus novelk, trīs vien nenovelk. (egle, priede, kadiķis)
Mīklas par labību, graudiem un sēklām
- Pavasarī paceļ degunu, bet rudenī to nolaiž. (labība)
- Pa ziemu zaļš, pa vasaru dzeltens. (rudzi)
- Rudenī dzimis, vasarā audzis. (rudzi)
- Vienai cūkai četras muguras. (kviešu vārpa)
- Mazs, mazs vīriņš ais gara bārda. (mieži)
- Pēdu garš vīriņš, piecu pēdu bārdiņa. (miezis)
- Manam tēvam daudz brāļu, visi baltām bārdām. (miežu tīrums)
- Kas piedzimst ar ūsām. (miežu vārpa)
- Māsiņa pie māsiņas zieda diegā šūpojas. (auzu skaras)
- Divas māsiņas vienā villainē. (auzas)
- Sarkans kaula kažociņš, trim stūriem cekuliņš. (griķi)
- Sarkans zirdziņš, melnas kamanas, balts vīriņš sēd iekšā. (griķi)
- Uz vienas kājas piecas galvas. (lini)
- Mazi, mazi vīriņi zilām galviņām. (lini)
- Zaļāks kā zāle, zilāks kā debesis, baltāks kā sniegs. (lini)
- Liels, garš tēvs, apaļa māte. Bērni kā sprunguļi, katru spēj gar zemi sviest. (apiņi)
- Mazs mazs vīriņš, pūrgalvītis, kāpj kokā skatīties, kur vīri uz lauka strādā. (apiņi)
- Lapu lapu, lipu lipu kokā kāpa olas dēt. (apinis)
- Gara gara sieva zvirgzdainu galvu. (kaņepe)
- Pa vasaru eglīte, pa ziemu telīte. No kājām plēš lūkus, no galvas slauc pienu. (kaņepe)
- Galvu ēd, miesu sviež projām, ādu valkā. (kaņepe)
Mīklas par dārzeņiem un pākšaugiem
- Maza maza laiviņa, pilna baltu kundziņu. (zirņu pāksts)
- Liela gara māte, apaļi bērni, tie paši tiek audzēti – neredz ne saules, ne mēness. (zirņi pākstī)
- Rindā radušies, rindā auguši, pie micītes piesieti, kad atver durvis – puse paliek pie vienas stenderes, puse pie otras. (zirņu pāksts)
- Baltas māsiņas melnām acīm. (pupas)
- Balta aitiņa, melna pierīte. (cūku pupa)
- Koks pie koka, zars pie zara, pie katra zara ligzda, katrā ligzdā olas, katrai olai melnums galā. (pupas)
- Blusa ieiet, gulbis iznāk. (kāpostgalviņa)
- Viena kāja nabagam, liela galva vīriņam. (kāposta galva)
- Tītars stāv uz vienas kājas. (kāposts)
- Viena pati galviņa, simts lakatiņu. (kāposts)
- Viens pats zemē ieiet, vesels bars iznāk. (sīpols)
- Mazs mazs vīriņš, simtu kažociņā. (sīpols)
- Mazs mazs zaķītis, deviņas ādiņas. (sīpols)
- Mazs mazs vīriņš, daudz kažociņu, kas to izģērbj, tas gauži raud. (sīpols)
- Aizjūru vērsis, deviņas ādas. (sīpols)
- Nevienu neskumdina, bet daudzus raudina. (sīpols)
- Pilne sile baltu zirņu. (kartupeļu vaga)
- Apaļš, bet mēness nav. Zaļš, bet mežs nav. Ar astīti, bet pele nav. (kartupeļi)
- Bez durvju, bez logu, pilna māja ļaužu. (Gurķī sēklas)
- Sarkans vīriņš, zaļa bārdiņa. (burkāns)
- Apaļš kā rullis, sarkans kā bullis, zaļa bārda pakaklē. (burkāns)
- Sarkans vērsis kūtī, zaļi ragi ārā. (burkāns)
- Sarkans gailītis zemē dzied. (biete)
- Zaļa bārda, pelēka galva. (kālis)
- Auns kūtī, ragi ārā. (kālis dobē)
- Uz tīrumu iet kā putraimi, uz mājām kā plāceņi. (rāceņi)
Atrodi e-bibliotēkā arī citas mīklas bērniem un pieaugušajiem.
- Avots: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija “Mīklas – Izlase”, Izdevniecība: “Zinātne”, Rīga, 1969
