Koki vienmēr ir bijuši latviešu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Turpinājumā mīklas un atminējumi par kokiem, labību, pākšaugiem un dārzeņiem.

  • Spēka vīrs lokās un kustas, bet uz priekšu netiek. (koks)
  • Vīrs stāv, mati šņāc. (koks)
  • Pavasarī priecina, vasarā apēno, rudenī baro, ziemā silda. (augļu koks, ābele)
  • Vasaru kažokā, ziemu kreklā. (lapu koks)
  • Vai bija ziema, vai vasara, zaļi svārki mugurā. (skuju koki – egle, priede, kadiķis)
  • Māte vidū, bērni apkārt. (koks ar zariem)
  • Tievs, tievs, garš garš, mūžam saules neredzējis. (koka serde)
  • Mežā dzimis, mežā audzis, mūžam sauli neredzējis. (koka serde)
  • Māte kā ecēšas, bērni kā sīpoli. (ābele un āboli)
  • Viens stāv, divi simti karājas. (ābele un āboli)
  • Augšupēdu kokā karājas. (ābols)
  • Mazs mazs vīriņš kokā pakāries. (ābols)
  • Pakārts zaglis kokā, paliec manā rokā. (ābols)
  • Mežā, mājā – vienā vārdā. (ieva)
  • Kas šķērsām kreklu valkā (bērzs)
  • Vīrs stāv ceļmalā, šķērsām krekls mugurā. (bērzs)
  • Tieva gara jumprava, zaļš priekšauts priekšā. (bērzs)
  • Liels, garš vīrs, bārdiņa trīs. (apse)
  • Kungs sapuvis, āda dzīva. (bērza tāss)
  • Vīrs stāv purvā, mati dreb. (apse)
  • Līka, greiza grizelīte, simtiem bērnu mugurā. (lazda, lazda ar riekstiem)
  • Mazs mazs vīriņš, kaula kažociņš. (rieksts)
  • Mazs mazs puisītis, noplīsuši bikšu gali. (rieksts)
  • Kas zaļo ziemu un vasaru (egle)
  • Liela, gara māmiņa, simtu adatu mugurā. (priede)
  • Divi kungi vienādi ģērbušies: ziema vai vasara, zaļi svārki mugurā. (egle un priede)
  • Visi kungi kreklus novelk, trīs vien nenovelk. (egle, priede, kadiķis)

Mīklas par labību, graudiem un sēklām

  • Pavasarī paceļ degunu, bet rudenī to nolaiž. (labība)
  • Pa ziemu zaļš, pa vasaru dzeltens. (rudzi)
  • Rudenī dzimis, vasarā audzis. (rudzi)
  • Vienai cūkai četras muguras. (kviešu vārpa)
  • Mazs, mazs vīriņš ais gara bārda. (mieži)
  • Pēdu garš vīriņš, piecu pēdu bārdiņa. (miezis)
  • Manam tēvam daudz brāļu, visi baltām bārdām. (miežu tīrums)
  • Kas piedzimst ar ūsām. (miežu vārpa)
  • Māsiņa pie māsiņas zieda diegā šūpojas. (auzu skaras)
  • Divas māsiņas vienā villainē. (auzas)
  • Sarkans kaula kažociņš, trim stūriem cekuliņš. (griķi)
  • Sarkans zirdziņš, melnas kamanas, balts vīriņš sēd iekšā. (griķi)
  • Uz vienas kājas piecas galvas. (lini)
  • Mazi, mazi vīriņi zilām galviņām. (lini)
  • Zaļāks kā zāle, zilāks kā debesis, baltāks kā sniegs. (lini)
  • Liels, garš tēvs, apaļa māte. Bērni kā sprunguļi, katru spēj gar zemi sviest. (apiņi)
  • Mazs mazs vīriņš, pūrgalvītis, kāpj kokā skatīties, kur vīri uz lauka strādā. (apiņi)
  • Lapu lapu, lipu lipu kokā kāpa olas dēt. (apinis)
  • Gara gara sieva zvirgzdainu galvu. (kaņepe)
  • Pa vasaru eglīte, pa ziemu telīte. No kājām plēš lūkus, no galvas slauc pienu. (kaņepe)
  • Galvu ēd, miesu sviež projām, ādu valkā. (kaņepe)

Mīklas par dārzeņiem un pākšaugiem

  • Maza maza laiviņa, pilna baltu kundziņu. (zirņu pāksts)
  • Liela gara māte, apaļi bērni, tie paši tiek audzēti – neredz ne saules, ne mēness. (zirņi pākstī)
  • Rindā radušies, rindā auguši, pie micītes piesieti, kad atver durvis – puse paliek pie vienas stenderes, puse pie otras. (zirņu pāksts)
  • Baltas māsiņas melnām acīm. (pupas)
  • Balta aitiņa, melna pierīte. (cūku pupa)
  • Koks pie koka, zars pie zara, pie katra zara ligzda, katrā ligzdā olas, katrai olai melnums galā. (pupas)
  • Blusa ieiet, gulbis iznāk. (kāpostgalviņa)
  • Viena kāja nabagam, liela galva vīriņam. (kāposta galva)
  • Tītars stāv uz vienas kājas. (kāposts)
  • Viena pati galviņa, simts lakatiņu. (kāposts)
  • Viens pats zemē ieiet, vesels bars iznāk. (sīpols)
  • Mazs mazs vīriņš, simtu kažociņā. (sīpols)
  • Mazs mazs zaķītis, deviņas ādiņas. (sīpols)
  • Mazs mazs vīriņš, daudz kažociņu, kas to izģērbj, tas gauži raud. (sīpols)
  • Aizjūru vērsis, deviņas ādas. (sīpols)
  • Nevienu neskumdina, bet daudzus raudina. (sīpols)
  • Pilne sile baltu zirņu. (kartupeļu vaga)
  • Apaļš, bet mēness nav. Zaļš, bet mežs nav. Ar astīti, bet pele nav. (kartupeļi)
  • Bez durvju, bez logu, pilna māja ļaužu. (Gurķī sēklas)
  • Sarkans vīriņš, zaļa bārdiņa. (burkāns)
  • Apaļš kā rullis, sarkans kā bullis, zaļa bārda pakaklē. (burkāns)
  • Sarkans vērsis kūtī, zaļi ragi ārā. (burkāns)
  • Sarkans gailītis zemē dzied. (biete)
  • Zaļa bārda, pelēka galva. (kālis)
  • Auns kūtī, ragi ārā. (kālis dobē)
  • Uz tīrumu iet kā putraimi, uz mājām kā plāceņi. (rāceņi)

Atrodi e-bibliotēkā arī citas mīklas bērniem un pieaugušajiem.


  • Avots: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija “Mīklas – Izlase”, Izdevniecība: “Zinātne”, Rīga, 1969