Lieldienas

Mūsdienās daudziem latviešiem Lieldienas ir zaudējušas savu garīgo un vēsturisko pamatu. Tiek krāsotas olas, visi šūpojas un izmanto papildus brīvdienas, lai sakārtotu mājas vai iekoptu dārzu, bet Lielā diena ir, kas daudz vairāk. Neatkarīgi no tā vai pieskaitāt sevi pie seno latviešu tradīciju turpinātājiem, ko spilgti iemieso dievturi vai kristiešiem, Lieldienām ir dziļāks pamats. Ja nevēlaties  sekot tradīcijām, kuru būtību nesaprotat, ir vērts nedaudz iedziļināties.

Lieldienas latviešu tradīcijās

Senajiem latviešiem Lieldienas bija vieni no četriem gada svarīgākajiem svētkiem un tika piesaistīti pie saules cikliem debesu jumā. Šādā kontekstā pavasara saulgrieži jeb Lielā diena vienmēr tika svinēta brīdī, kad saules centrs šķērsoja debesu ekvatoru un diena kļuva garāka par nakti. Samērā droši var apgalvot, ka tieši šī dabā skaidri novērojamā parādība ir radījusi teicienu – gaismas uzvara pār tumsu.

Latviskajās tradīcijās pie pavasara saulgriežu svinēšanas pieder – svētku mielasts, saulītes daudzināšana olu krāsošana, ripināšana un meklēšana, mazgāšanās tekošā ūdenī rīta saulē, kā arī šūpošanās.

Šeit īpaši jāuzsver olas un olas dzeltenuma kā saules simbola nozīme. Bez saules senajām zemkopju ciltīm raža iznīka, draudēja bads un pat nāve, līdz ar to saules svētības izlūgšanās un tai piesaistīti rituāli bija īpaši svarīgi. Šūpošanās šajā kontekstā ir simboliska saules ceļa debesu jumā izspēle un teatrāls attēlojums, taču senlatviešiem tas ļāva labāk apzināties, ka arī viņu dzīves ir piesaistītas līdzīgām kustību dimensijām, kur tumsa ar gaismu mijas viena aiz otras.

Svētku nozīmība un regularitāte ir ļāvusi pavasara saulgriežu vajadzībām sacerēt Lieldienu tautasdziesmas, dzejoļus un ticējumus.

Lieldiena kristietībā

Lieldienas (grieķiem, aramiešiem, slāviem – Pasha) jeb augšāmcelšanās diena kristietībā ir svētki, kur tiek atzīmēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena. Ievērojot šīs tradīcijas 40 dienas pirms Lieldienām noris gavēnis, kura laikā tiek skaitītas lūgšanas, lūgta grēku piedošana un kristieši atturas no noteiktu ēdienu grupu lietošanas uzturā. Radikālākā gavēņa variantā 40 dienas netiek ēsts vispār nekas, iztiekot tikai ar ūdeni. No vienas puses, tā ir uzskatām par Kristus darbību atkārtošanu, no otras puses, vēsturiski šajā gada periodā nereti bija gandrīz izsīkuši pārtikas krājumi un gavēnis bija labs veids kā iegūt psiholoģisko pamatu uztura ierobežojumiem.

Arī nedēļa pirms Lieldienām šīs tradīcijas ietvaros tiek uzskatīta par svētu. Svarīgākās dienas ir Zaļā ceturtdiena jeb Palmu ceturtdiena (Kristus pēdējā vakarēšana), Lielā Piektdiena (sišana krustā) un pašas Lieldienas (augšāmcelšanās). Savukārt septiņas nedēļas pēc Lieldienām tiek atzīmēti Vasarssvētki (svētā gara parādīšanās apustuļiem), savukārt pareizticīgajā baznīcā 40 dienas pēc Pashas tiek atzīmēta Debesbraukšanas diena (Kristus ķermeņa pacelšanās debesīs).)

Kurā datumā svinēt Lieldienas?

Katru gadu Lieldienas Latvijā tiek svinētas citā datumā,  kam par iemeslu ir 325. gadā Nīcajas koncilā un turpmākajos gadsimtos pieņemtie lēmumi, kas piesaistīja Lieldienu svinēšanu mēness kalendāram un mēness kustībai debesjumā.

Šobrīd  kristīgajā pasaulē (luterāņi, katoļi, protestanti) pieņemts, ka Lieldienas tiek svinētas svētdienā, kas seko pirmajam pilnmēnesim pēc pavasara saulgriežiem (Ziemeļu puslodē). Tādējādi pirmais iespējamais Lieldienu datums ir 22. marts, bet pēdējais ir 25. aprīlis. (Piemēram, 2008. gadā svētki tika atzīmēti 21. aprīlī, bet 2019. gadā gandrīz mēnesi vēlāk – 19. aprīlī.) Savukārt Austrumu pareizticīgajā baznīcā, kur tiek izmantots Jūlija kalendārs, Lieldienu datumi variē no 4. aprīļa līdz 8. maijam.

Brīdis, kad pavasarī diena un nakts ir vienādā garumā sauc arī par astronomisko pavasari jeb pavasara ekvinokcija. Otra ekvinokcija ir rudenī – 22. vai 23. septembrī (astronomiskais rudens).

Kurā datumā šogad ir Lieldienas?

Lieldienas 2021. gadā būs 4. aprīlī (svētdiena), savukārt pareizticīgo Lieldienas tiks svinētas 2. maijā.