Sapņu tulks

Miegā mēs pavadām vismaz vienu trešdaļu dzīves un sapņi ir katras nakts neatņemama sastāvdaļa. Kāda ir sapņu nozīme? Vai ir vajadzīgs sapņu tulks, lai saprastu, ko esam nosapņojuši? Iespējams. Sapņos nedarbojas mūsu realitātes likumi un robežas var viegli pārkāpt. Meklējot sapņu skaidrojumu, var iegūt labāku izpratni par savu dzīvi, attiecībām, jūtām, mērķiem un veicamajiem darbiem.

Katram no mums ir savi sapņi, taču tie var būt līdzīgi citiem. Laika gaitā sapņu tulki un cilvēki, kas skaidro sapņu nozīmi ir apkopojuši pieredzi un nodevuši to citiem. E-bibliotēkā vari atrast daļu no skaidrojumiem, taču galējās atbildes būs jāatrod katram pašam.

Sapņu tulkojums ir ievietots alfabētiskā secībā. Šeit varat atrast arī atbildes uz dažādiem jautājumiem, pētnieku un zinātnieku atziņas.


 

Patīkamākos vai biedējošākos sapņus mēs stāstam tuviniekiem vai draugiem, cenšoties mazināt vai gluži pretēji pastiprināt tā nozīmi. Ja iepriekš sapnī esam aktīvi līdzdarbojušies, tad tagad tas kļūst par stāstu, kura ietvaros cenšamies saprast, kāds ir sapņa skaidrojums. Klausītāji var dot savas interpretācijas un komentārus. Iespējams, viņiem ir bijuši identiski sapņi vai to līdzīgas variācijas.

Reizēm, stāstot sapņus, klausītājiem vai stāstniekam izdodas gūt jaunu informāciju, pēkšņas atklāsmes par sapņa nozīmi. Brīdī, kad tiek savienotas iepriekš šķietami nesaistītas domas, rodas “AHA” moments. No acīm nokrīt miglas šķidrauts. Tas ļauj secināt, ka sapņi ietver informāciju, kuru ikdienā neapzināmies, aizmetņus jaunām idejām, domām un atklāsmēm. Iegūstot šo pieredzi, sākam apjaust, ka iekšienē notiek zemapziņas procesi, kuru norisi neapjaušam un tie nepakļaujas nomoda prāta kontrolei.

sapņu tulks

Sapņu skaidrojums vēsturiskā kontekstā

Jau senie šumeri, kas dzīvoja 3100 gadus p.m.ē. ir atstājuši liecības par sapņu tulkošanas īpašo lomu savā darbībā. Karaļi būvēja tempļus dieviem un devās kaujās pārliecināti par savām uzvarām, pamatojoties uz sapņos redzēto. Pastāvēja arī uzskats, ka sapņu laikā dvēsele vai daļa no tās pamet ķermeni un apmeklē citas pasaules vai cilvēkus. Arī citās senajās kultūrās – Asīrijā, Ēģiptē un Grieķijā mēs varam redzēt liecības, ka sapņiem tiek pievērsta īpaša uzmanība. Piemēram, ēģiptiešu hieroglifos redzams, kā sapņu tulki skaidro naktī pieredzēto, bet Grieķijā tika ierīkots īpašs templis, kur slimie devās, lai sapnī saņemtu dziedināšanu. Grieķi uzskatīja, ka sapņi dod zīmes, kuru interpretācija nav jāveic tiešā veidā, bet izvelkot sapņa būtību.

Savukārt senajā ķīniešu tekstā Zhuangzi (~476. – 221. g. p.m.ē) varam lasīt par Čuang Čou, kurš sapņoja, ka ir tauriņš. Lidinājās laimīgs aun apmierināts un neko nezināja par Čuang Čou, bet, kad pamodās apjauta, ka ir Čuang Čou. Atklāts jautājums – vai viņš tagad patiešām ir Čuang Čou vai tauriņš, kurš sapņo, ka ir Čuang Čou? Atbilde uz šo jautājumu ir jāmeklē mums katram pašam, sevišķi pēs sevišķi spilgtiem sapņiem.

Sapņu tulkošana psiholoģijā

Mūsdienu psiholoģijā dominē divi sapņu tulkošanas virzieni, kuru pamatā ir Z. Freids un K.G. Jungs.

Z. Freids uzskatīja, ka sapņu iemesli var būt – vēlme piepildīt apspiestas vēlēšanās, kas dzīvē nav guvušas piepildījumu, dienas laikā gūtie iespaidi, sapņi ar slēptu kontekstu, kuru ietekmē cilvēka pašcenzūras mehānismi. Atklāt pēdējo sapņu būtību ir daudz grūtāk un to nākas “izravēt” ārā, atmetot lieko fonu. Freids uzskatīja, ka sapņa atšķirīgās daļas nevajag mēģināt saistīt kopā. Tā vietā jāizvelk katras daļas galvenās idejas. Savukārt traumatiskās pieredzes tika pieļautas kā izņēmums, kuras prāts atkārtoti izdzīvo sapņa gaitā.

Otrs modernais sapņu tulks, psihologs – K.G. Jungs uzskatīja, ka sapņu skaidrošana ir jāveic plašākā kontekstā, iekļaujot personīgo un kolektīvo zemapziņu. Viņa ieskatos psihe ir pašregulējošs organisms, kurā apzinātas attieksmes tiek kompensētas sapņos ar to pretmetiem. Šādā kontekstā sapņu uzdevums ir veicināt personības briedumu, savienojot ego ar sevi pašu.

Jungs arī piedāvāja divus veidus, kā tulkot sapņus – objektīvi vai subjektīvi. Objektīvās pieejas ietvaros sapņos redzētais ir tas, kas ir redzams. Piemēram, brālis ir brālis, māte – māte, tēvs – tēvs. Subjektīvā interpretācijā katra no dzīvajām būtnēm ir jāskaidro kā daļa no sevis paša -personības šķautne. Piemēram, ja sapnī kāds mēģina nogalināt, tad to var tulkot kā savu iekšējo impulsu uz vardarbību.

Tāpat Jungs pievērša īpašu uzmanību arhetipiem un savām neapzinātajām personības sievišķajām, vīrišķajām pusēm. Lai arī šīs daļas ir psihes nedalāmas daļas, tās var būt neapzinātas un sapņos izpausties kā ārēji tēli – vecs vīrs, zirneklis. Vienlaikus viņš gan norādīja, ka jebkuru simbolu skaidrošana ir jāveic, ņemot vērā personīgo kontekstu un nozīmi. Šī iemesla dēļ sapņu tulks nevar uzspiest savas, iepriekš izveidotas idejas.

Plašākā skatījumā raugoties, Jungu interesēja saistība starp sapņiem un mītiem, jo viņš redzēja sapņos mītu atbalsis un nonāca pie secinājuma, ka mīti ir radušies no cilvēku sapņiem. Laika gaitā starp šiem abiem procesiem – mītiem kā stāsta veidam un sapņiem kā pieredzes formu ir notikusi savstarpēja mijiedarbība.


Biežāk uzdotie jautājumi

Kādēļ mēs sapņojam?

Zinātniekiem nav vienota viedokļa par sapņu nepieciešamību, taču ir vairākas teorijas. Viens viedoklis paredz, ka sapņos mēs izdzīvojam lietas un pieredzes, ko ikdienā nevaram izdarīt sabiedrībā pieņemto ierobežojumu dēļ.

Otrs skatījums nosaka, ka sapņojot, mēs apstrādājam no dažādiem jutekļiem saņemto, bet neapzināto informāciju, lai izveidotu labāku modeli par to, kā pasaule darbojas. Šādā kontekstā sapņi ir vizualizācijas dažādu informācijas veidu savienošanai.

Trešā teorija paredz, ka sapņi ir nepieciešami, lai saglabātu spēju redzēt. Skan paradoksāli, taču ir zināms, ka smadzenēs neironi darbojas pēc principa – lieto vai zaudē. Tā kā nakts ir pietiekami gara un tās laikā mēs nesaņemam vizuālos signālus, bez sapņiem redzes spēja varētu pasliktināties. Kādi tam ir pierādījumi? Tikai netieši, jo ir gūts apstiprinājums, ka neironi smadzenēs jau pēc dažām stundām sāk smadzenēs samazināt konkrētai rokai paredzēto neironu savienojumu skaitu, ja tiek konstatēts, ka roku nevar pakustināt.

Neskatoties uz to, kura no teorijām ir pareiza vai iespējams tās visas ir pareizas, ir zināms, ka sapņošana ir fundamentāli svarīga cilvēka psihei. Eksperimentos ir novērots, ka cilvēki, kuriem liedz sapņot pēc pamošanās ir aizkaitinātāki, agresīvāki un ar uzrāda vājākas intelektuālās spējas.

Kādēļ es neredzu sapņus?

Sapņus redz visi cilvēki, taču spēju atcerēties nosaka tas, kurā brīdi pamostaties. Ja vēlaties atcerēties sapņus, ir jāpamostas miega REM fāzes laikā vai neilgi pēc tās. REM (“rapid eye movement”) fāze apzīmē posmu, kad acis zem aizvērtiem plakstiņiem miegā strauji kustas. Cilvēki ar ciešāku miegu noguļ vēl labu laiku pēc REM fāzes, tādēļ iespējas atcerēties ir daudz vājākas?

Mazākas iespējas atcerēties un, līdz ar to pēc tam arī meklēt sapņu skaidrojumus ir cilvēkiem, kas lietojuši alkoholu, antibiotikas, nav pietiekami gulējuši vai gluži pretēji guļ pārāk ilgi. Arī augsts stresa līmenis, slimība un bailes no sapņiem mazina iespējamību, ka tos atcerēsieties pēc pamošanās.

Kādēļ daži sapņi atkārtojas?

Sapņu atkārtošanās liecina, ka daļa no ikdienā gūtās pieredze netiek izmantota vai pareizi apstrādāta. Bailes no neizdošanās, bailes uzdrīkstēties, bezdarbība ir galvenie iemesli, kādēļ naktīs redzam vienus un tos pašus sapņus. Protams, tas nenozīmē, ka ikdienā būtu jārealizē jāīsteno murgos un sliktos sapņos redzētais, jo reālās dzīves cēloņsakarības neviens nav atcēlis.

Vai sapņiem ir nozīme?

Jā, sapņi veidojas no dzīves laikā gūtajiem iespaidiem. Daļu no tiem mēs neapzināmies, citus apspiežam, taču sapņos tie visi tiek savienoti. Sapņi daļēji veido pamatu mūsu nomoda domām, idejām un rīcībām, ko izdzīvojam pēc pamošanās. Tā kā norises sapņos ir simboliskas, sapņu tulkošana nevar būt burtiska un tie ir jāvērtē savas dzīves kontekstā. Vienlaikus, laika gaitā cilvēki ir novērojuši sevi un viens otru un meklējuši skaidrojumus naktīs piedzīvotajam. Ja agrāk sapņu tulks bija savās aprindās cienīts un bijāts padomdevējs, tad mūsdienās to nozīme ir būtiski mazinājusies. Cilvēki meklē sapņu tulkojumu internetā, grāmatās vai paši mēģina rast skaidrojumu uz savu galvu.

Mākslinieciski noskaņotiem cilvēkiem biežāk gadās arhetipiski sapņi, jo sapņu darbības joma ir nezināmais, neskaidrības, kas tikai vēlāk – pēc pamošanās pārveidojas domās, idejās, runā un visbeidzot darbos. Tā kā sapņi ir domu rašanās sākumpunkts pēc atmošanās mums tie sākotnēji bieži liekas neskaidri, nesaprotami vai pat biedējoši. Tikai vēlāk, izvērtējot savu dzīvi, līdzšinējās darbības un pieredzi varam gūt labāku priekšstatu par to kāds ir atbilstošākais konkrētā sapņa tulkojums.

Cik ilgi es sapņoju?

Astoņu stundu miega periodā cilvēks sapņo vidēji divas stundas un redz no trīs līdz septiņiem sapņiem. Katram no tiem ir atšķirīgs garums un visgarākie sapņi parasti ir tuvāk rīta pusei.

Vai dzīvnieki sapņo?

Jā, cilvēks nav vienīgais dzīvnieks, kas sapņo. Mēs varam vizuāli redzēt, ka to dara pat mūsu mājdzīvnieki. Arī eksperimentos, kuros tiek novērota dzīvnieku smadzeņu viļņu aktivitāte ir fiksēts, ka dzīvnieki sapņo. Diemžēl šobrīd mēs vēl nevaram noskaidrot, kāds ir dzīvnieku nakts piedzīvojumu saturs tiem esot aizmigušiem.

Kā labāk atcerēties sapņus?

Pieņemot, ka uzreiz pēc pamošanās atceraties sapņus, pierakstiet tos nekavējoties. Ir gana daudzi cilvēki, kas detalizēti pieraksta sapņus kladēs vai uzšņāpj dažus atslēgas vārdus uz lapiņas. Ja gribat būt savu sapņu tulks, tad labāk ir pierakstīt sapņus maksimāli detalizēti. Lai arī sākotnēji liekas, ka tos atcerēsieties arī vēlāk, tomēr 95% gadījumu tā tomēr nenotiek un jau pēc pāris stundām, sapņa sižets ir pilnībā pagaisis.

Vai visiem ir vienādi sapņi?

Nē, sapņu saturu ietekmē visa dzīves laikā gūtā pieredze. Sevišķi lielu ietekmi atstāj bērnībā gūtie iespaidi (zemapziņā) un aktuālie notikumi un problēmas. Maziem bērniem sapņi ir krāsaināki piesātinātāki, tajos ir vairāk briesmoņi un dažādi pasaku tēli, taču bieži trūkst saturiskā līnija. Cilvēkam pieaugot, smadzenes izveido labāku modeli par norisēm nomoda pasaulē un šī modeļa esamība ietekmē arī sapņu norisi. Piemēram, iespēja lidot augstāk par mākoņiem vai darīt citas, nomodā neiespējams lietas, būtiski samazinās.

Dažiem cilvēkiem sevišķi mākslinieciskiem sapņi ir krāsaini, dinamiski un viņi tos teicami atceras. Tajos atkārtojas dažādi ikdienas pieredzes, mitoloģiski vai arhetipiski motīvi. Citiem sapņi ir blāvāki un to ietekme ir mazāk jūtama. Šīs atšķirības nosaka mūsu smadzeņu darbības īpatnības un pieredze.

Vai sapņos var paredzēt nākotni?

Nav zinātnisku pierādījumu, ka sapņos var paredzēt nākotni, taču tas nenozīmē, ka tas nav iespējams. Dažādu loteriju uzvarētāji regulāri paziņo, ka laimīgos skaitļus ir nosapņojuši. Arī Bībelē sapņiem ir veltīta īpaša uzmanība un atzinība. Dažādi pravieši un svētie caur sapņiem piedzīvo vismaz 20 atklāsmes. Sapņu tulki redz vīzijas un saņem ziņas no Dieva, kas vēlāk piepildās. Kā mēs varam izskaidrot šādus notikumus un cilvēku vēsturisko pieredzi?

Mūsdienu zinātne pareģojošajiem sapņiem dod vairākus skaidrojumus. Pirmkārt, mūsu jutekļi ikdienā no dažādiem avotiem ievāc daudz vairāk informāciju nekā mēs to apzināti spējam apstrādāt. Guļot apzinātais prāts tiek atslēgts un smadzenes savieno dažādus šķietami nesakarīgus signālus, lai izveidotu labāku priekšstatu par nākotnes norisēm. Cilvēki, kas pamostoties atceras šos sapņus var vēlāk piedzīvot to realizēšanos, bet ja sapņi atstāj īpaši spēcīgu iespaidu var uzskatīt tos par pravietiskiem. Ja šādi sapņi atstāj spēcīgu iespaidu uz valsts vadītājiem, viņi var izlemt, ka nepieciešams sapņu tulks, kas izskaidros tā norisi.

Otrs skaidrojums, kas gan ir daudz mazāk ticams ir – nejaušība. Mēs sapņojam daudzus sapņus un viena vai otra piepildīšanās nav jāuzskata par neko neparastu, bet vienkārši sakritību. Kuram viedoklim piekrītat Jūs?

Papildus un izmantotā literatūra

Iesaki draugiem!

Lasītājs - lasītājam.