Kas ir Lāčplēša diena?
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas nekas vēl nebija beidzies. Realā vara lielā mērā joprojām atradās 1. pasaules kara laikā izveidoto vācu okupācijas iestāžu rokās. Savukārt Cēsu kaujās sakautie un pamieru noslēgušie vācu spēki (izvietoti Kurzemē un Zemgalē) vēl nebija pametuši Latvijas teritoriju. 1919. gada 9. oktobra rītā šie vācu spēki, apvienojoties ar bijušās Krievijas armijas karavīriem uzbruka Rīgai. Pulkveža Pāvela Bermonta vadītie spēki centās atgriezt Krievijas impērijas un Vācijas varenību, taču saskārās ar nopietnu latviešu pretestību. Latvijas likteņupe pasargāja rīdziniekus no bermontiešu tālākas virzības un tie nostiprinājās Pārdaugavā. Viņu prieki gan bija īsi, jo jau mazāk kā pēc nedēļas 1919. gada 15. oktobrī latviešu vāji bruņotajiem latviešu karavīriem un brīvprātīgajiem ar britu un francūžu karakuģu atbalstu izdevās atgūt Daugavgrīvu. Pēc 18 dienām – 3. novembrī tika atgūta Zaķusala, Doles sala un lielākā daļa Pārdaugavas, bet 11. novembrī bermontieši tika padzīti no Torņkalna un pārējās Rīgas teritorijas.
Rīgas atbrīvošanas cīņu noslēgums – 11. novembris vēlāk ar sarkaniem burtiem tika ierakstīts kalendārā un tautas atmiņā. Lāčplēša diena kļuva par kara varoņu un visas tautas atzīmējamo dienu. Latviešu pusē cīņās piedalījās karavīri, brīvprātīgie (skolēni, studenti, sirmgalvji) un visa pārējā sabiedrība, kas sniedza nenovērtējamu materiālo, finansiālo un morālo atbalstu. Cīņa par Rīgas atbrīvošanu bija reizē arī cīņa par Latvijas valstiskuma pastāvēšanu un šajā brīdī iedzīvotāji apvienojās vienotā spēkā, kas ļāva gūt izšķirošās uzvaras. Gūtie panākumi pierādīja, ka pat slikti bruņots un vāji apmācīts, taču augsti motivēts karaspēks var būt spēcīgāks par profesionālu armiju. Ja bermontieši cīnījās par vispārīgu ideju, tad latvieši cīnījās par savām mājām, zemi un tuviniekiem un guva uzvaru. Kopējie panākumi saliedēja sabiedrību un vēlākajos gados lielā mērā kalpoja par pamatu valstiskuma nostiprināšanai. Rīgas atbrīvošana apliecināja, ka sadarbojoties latvieši var gūt uzvaras un tas iedvesa cilvēkiem pārliecību par savu varēšanu un ticību gaišai nākotnei. Bez šiem abiem faktoriem tautas dzīvotspēja ilgtermiņā ir apdraudēta.
Mūsdienās, atzīmējot Lāčplēša dienu, mēs godinam ne tikai Rīgas atbrīvošanas cīņās piedalījušos, bet arī visus tos cilvēkus, kas ir snieguši ieguldījumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā un aizstāvēšanā. Bez viņu pašaizliedzīguma un uzupurēšanās šobrīd nebūtu sava valsts. Šī iemesla dēļ 11. novembris ir uzskatāms par tikpat nozīmīgu datumu kā valsts proklamēšana.
Kā tika godināti uzvarētāji?
Mazāk kā gadu pēc vēsturiskās uzvaras Satversmes sapulce simboliski 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu un tika ieviests Lāčplēša kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”. Tiesa, augstākā militārā vispavēlniecība ( 7 virsnieki) šos ordeņus saņēma jau 13. augustā, t.i. vēl pirms ordeņa satūtu apstiprināšanas un paši arī kļuva par ordeņa domi. 1920. gada 11. novembrī Esplanādē notika pirmā Lāčplēša kara ordeņu pasniegšanas ceremonija. Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza apbalvojumus 288 ordeņa kavalieriem, galvenokārt, karavīriem.
Ordeņa pasniegšanas ceremonijas turpinājās līdz 1928. gadam 11. novembrim, kad Lāčplēša diena pārtapa par oficiālo armijas svētku dienu un tika atzīmēta visās militārajās iestādēs un ārpus tām. Turpmākajos gados svētkos lielāka uzmanība tika pievērsta karadarībā veselību zaudējušiem vai sabojājušajiem karavīriem. 1935. gadā Lāčplēša dienas oficiālais nosaukums bija “Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki”. Latvijas armijas 20. gada diena 1939. gada 11. novembris bija pēdējā Lāčplēša diena, kas tika atzīmēta neatkarīgajā Latvijā. Okupācijas periodā Lāčplēša dienas svinēšana bija aizliegta.
Lāčplēša dienas atjaunošana
Trešās atmodas laikā, 1989. gada 10. novembrī, LPSR Augstākā padome noteica 11. novembri par Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu un godināja vēl tobrīd dzīvos Lāčplēša kara ordeņa kavalierus. Gandrīz gadu vēlāk, 1990. gada 3. oktobrī, 11. novembris tika pasludināts par atceres dienu, kurā piemin visus Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. Šobrīd Lāčplēša diena nav oficiāla svētku diena, taču ir noteikta kā atzīmējamā dienā. Situācija gan tuvākajos gados varētu mainīties, jo Saeima jau vairākas reizes ir spriedusi par nepieciešamību paaugstināt šīs dienas statusu, nosakot to par oficiālu brīvdienu.
Lāčplēša ordenis tuvplānā
- Lāčplēša kara ordenis ir pieejams Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, bet publiskai apskatei godā tiek celts tikai Lāčplēša dienā.
- Pilns augsto apbalvojumu saraksts ir apkopots grāmatā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”, bet Jūs varat to aplūkot arī internetā speciāli šim mērķim izveidotajā mājaslapā., kur kavalierus var meklēt pēc vārda, uzvārda.
Kā Lāčplēša diena tiek svinēta mūsdienās?
Oficiāli, svinīgi pasākumi 11. novembrī noris katrā pilsētā, ciemā un pagastā. Svētku uzrunas, karavīru parādes, patriotiskas uzrunas un svecīšu nolikšana 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils mūra ir redzamākās publiskās izpausmes. Ģimenes lokā Lāčplēša dienu svin kā svētku un reizē arī atceres dienu. Katrā ģimenē ir kāds, kas piedalījies aktīvā karadarbībā par valsts neatkarību vienā vai otrā cīņā, zaudējis dzīvību vai veselību dienot okupācijas karaspēkā. Šajā dienā mēs godinam savus senčus brīvībās cīnītājus un stiprinamies pārliecībā, ka nepieciešamības gadījumā arī paši spētu sekot viņu paraugam un aizstāvētu savas valsts neatkarību. Idejas Lāčplēša dienas svinēšanai latviešu ģimenē:
- svētku pusdienas vai vakariņas;
- dalība svinīgajos pasākumos (parāde, svecīšu nolikšana, lāpu gājiens);
- svecīšu ielikšana savas mājas logos;
- Latvijas karoga izkāršana;
- Latvijas karoga lentītes piespraušana pie mēteļa atloces;
- nosūtīt apsveikumu valsts svētkos draugiem un tuviniekiem;
- labs darbs – palīdzība tiem, kam nepieciešams visvairāk;
- iestāšanās Zemessardzē vai NBS vai materiāls atbalsts Zemessardzei;
- Latvijas himnas skaļa dziedāšana;
- bērnu un tuvinieku izglītošana par Lāčplēša dienas nozīmi;
- savas valsts atbalstīšana un aktīva līdzdarbošanās sabiedriskajā dzīvē, nevis kritizēšana.
Kopsavilkums
Lāčplēša diena ir vieni no nozīmīgākajiem, ja ne paši nozīmīgākie Latvijas valsts svētki. Sākotnēji tajos tika godināti Rīgas atbrīvošanas cīņu varonīgākie un vadošie dalībnieki, bet laika gaitā svētki ir transformējušies par visu Latvijas karavīru – aizstāvju svētkiem. To ietvaros tiek rīkoti dažādi oficiāli, svinīgi pasākumi, bet būtiskākais ir tas, ko mēs paši izjūtam un daram šajos svētkos. Varoņu pieminēšana un godināšana būs tik dzīva, cik mēs to tādu padarīsim. Saprotot 11. novembra cīņas un tām sekojošos notikumus mēs lielā mērā varam objektīvāk saprast Latvijas pašreizējo situāciju. Sarīkosim svētkus sev un citiem. Katrā no mums slēpjas mazs Lāčplēsis.
