Mārtiņdiena jeb Apkūlības ir svētki, kuros latvieši lika galdā visu to labāko, ko pa gadu bija sapelnījuši. Medus, alus, pīrāgi, gaļas ēdieni, maize, īpašā godā tika celts Mārtiņdienas gailis. Pēc garā un grūtā labības novākšanas, kulšanas un zemes aršanas perioda saime atpūtās un līksmoja. Arī lopiem tika dota atpūta un tie vairs netika dzīti ganos vai pieguļā. Zīmīgi, ka līdz ar Mārtiņiem sākas sala laiks, kad slapjā un purvainā zeme kļūst cieta un pastāvēja lielāks risks sagaidīt sirotājus.
Astronomiski Mārtiņi ir pa vidu starp rudens saulgriežiem (Miķeļi) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētki). Tradicionāli svētki tika svinēti novembra vidū, bet mūsdienās kā Mārtiņdienas svinību datums ir noteikts tieši 10. novembris.
Mārtiņdienas tradīcijas un ticējumi
Latvieši dzīvoja ciešā saskarē ar dabu un tās ritējumu. Likumsakarīgi, ka novērojot norises radās daudzi un dažādi ticējumi par laikapstākļiem un pareizu uzvedību konkrētā gada periodā, lai sasniegtu labāku rezultātu (ražu, veselību u.c.)
Vīra meklēšana
Sievietes vienmēr ir bijušas ziņkārīgas un vēlējušas priekšlaicīgi uzzināt, kas būs nākamais vīrs. Senos laikos šim nolūkam derēja dažādi rituāli, kas tika piekopti katros svētkos un Mārtiņi nav nekāds izņēmums.
- Mārtiņdienas vakarā meitām pirms gulētiešānas ir jāmazgā seja, bet to nedrīkst slaucīt. Naktī, tad nāk nākamais vīrs un noslauka.
- Gulēt ejot, meitām jāmet istabas vidū brunči. Kurš sapnī paceļ, tas precēs.
- Mārtiņu vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā, – pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
- Mārtiņu vakarā meitas ēd siļķes galvu, kas naktī dos ūdeni dzert, tas meitas brūtgāns.
- Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
- Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.
Laikapstākļi un raža
- Ja zosis Mārtiņos pa ledu staigā, tad Ziemassvētkos pa dubļiem.
- Ja Mārtiņos diena ir silta un saulaina, tad ziemā būs liels sals.
- Ja Mārtiņos kokos ir sarma, tad nākamajā gadā dārzā būs daudz augļu.
- Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
- Ja Mārtiņos jumti ir sniegā, būs gara ziema.
- Mārtiņos jāmin mīklas, tad nākamajā gadā augs gari lini.
- Skaidras mēneša naktis ap Mārtiņiem sakrīt ar skaidru siena laiku.
- Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās pa ledu.
- Ja Mārtiņos ir migla, tad būs silta ziema.
- Ja Mārtiņos kokiem vēl ir zaļas lapas, tad nākamajos vasaras svētkos to būs maz.
Īpaša uzmanība Mārtiņos tika veltīta gaiļa kaušanai. Gailis tika kauts stallī speciālā rituālā, lai zirgi un citi lopi neslimotu. Bez zirga senais latvietis nevarēja saimniekot, līdz ar to ir skaidrs, ka zirgiem tika veltītas papildus rūpes.
Mārtiņbērni
Mārtiņos beidzas veļu laiks, līdz ar to svinībām vairs nav nekādi šķēršļi. Ļaudis var vilkt ārā jau laikus sagatavotās maskas un tērpus (lācis, vilks, kaza, labības kūlis, garā sieva u.c.) un iet budēļos, līdz pat Meteņiem. Mārtiņdienā budēļi tiek saukti par Mārtiņbērniem un staigā no vienas sētas uz otru. Šeit mēs varam redzēt līdzības ar helovīnu, kas pēdējos gados komercializācijas iespaidā Latvijā kļūst aizvien populārāks.
Ar dziesmām un dejām tiek padzīti sliktie gari, burvji un raganas, dota mājai svētība un izdancināta visa saime. Ja Mārtiņbērni kādu no mājiniekiem grib nopērt, nedrīkst slēpties zem gultas savādāk uz visu mūžu var palikt bailīgs. Par šo darbu saimnieki mārtiņbērnus bagātīgi pacienā, iztaujā un sola gaidīt atkal nākamgad atpakaļ, bet mārtiņbērni dodas tālāk uz nākamajām mājām. Būtiski ielāgot, ka mārtiņbērnus nedrīkst atraidīt, jo šādi rīkojoties var aizbaidīt mājas svētību.
Mārtiņdienas svinības mūsdienās
Mainoties dzīves paradumiem un pastiprinoties komercializācijai, Mārtiņi ir kļuvuši par novārtā atstātiem svētkiem. Tos svin, galvenokārt, bērnudārzos, skolās un speciāli organizētos pasākumos kopā ar folkloras kopām. Svinību galvenā sastāvdaļa visbiežāk ir ugunskurā varīts zupas katls, izdejošanās un sadziedāšanās. Ideālā gadījumā dalībnieki ir sagatavojuši maskas un var lekt rotaļās ar maskām. Teorētiski būtu iespējams aizstāt helovīnu ar Mārtiņiem, jo iespēja lūgt dāvanas (saldumus) un pārģērbties dažādās maskās ir abos svētkos. Ja arī Jūs vēlaties svinēt Mārtiņus, sāciet rīkoties laicīgi, jo, lai atrastu vai izgatavotu maskas un tērpus var būt vajadzīgs samērā ilgs laiks. Senie latvieši to darīja jau krietni iepriekš – garajos ziemas un rudens vakaros, kad āra darbi bija apdarīti. Tāpat ilgāks laiks varētu būt nepieciešams, lai kārtīgi iemācītos Mārtiņdienas tautasdziesmas un dziesmas, ko skandēt svinībās.
