Savā dzīvē un dabā mēs redzam dažādus notikumus un ievērojam likumsakarības, kas mēdz atkārtoties. Ziemassvētku ticējumi ir novērotas likumsakarības, kas senajiem latviešiem ļāva prognozēt laikapstākļus, ražu un nākotni. Sievietes kā jau visos svētkos mēģināja uzzināt vairāk par personiskajām attiecībām, mīlestību un veselību. Vienlaikus daļa ticējumu pievēršas jautājumiem, kas attiecas uz labklājību, naudu, darba dzīvi un veiksmi.
Ziemassvētku ticējumi par mīlestību un attiecībām
Ja meita vai puisis Ziemassvētkos apsēžas ar aizsietām acīm un uzmin, kas pieskaras, tad drīz apprecēsies.
Jaunai meitai jāizslauka istaba un jāizber gruži ārpus mājas. Pēc tam pašai jānostājas virs gružiem un jāklausās. No kuras puses dzird suņus rejam – no tās puses nāks precinieki.
Ziemassvētku vakarā meitai pa tumu jāiet uz aitu kūti. Ja pirmo noķer aunu, tad nākamajā rudenī svinēs kāzas.
Meita pieiet pie žagaru kaudzes un velk vienu žagaru ārā. Ja izvelk kuplu un taisnu, nākamais vīrs būs vesels un bagāts. Ja izvelk mazu un līku, tad būs nabags un slims.
Jaunai meitai Ziemassvētku naktī jāieliek savā gulā auzas. Kas sapnī nāks auzas pļaut, tas precēs.
Ziemassvētku vakarā jaunai meitai jāiet pie kaimiņu mājas loga klausīties. Ja dzird iekšā sakām – “jā”, tad drīz precēsis. Ja dzird – “nē”, tad vēl jāpaliek neprecētai.
Ziemassvētku naktī jaunai meitai jānes malka uz istabu. Ja pagales būs pa pārim, tad drīz būs jāprecas.
Ziemassvētku naktī jāiet mēnesgaismā ēnu skatīties. Kurai ēnai divas galvas, tai nākamajā gadā jāprecas.
Saulstāvju ticējumi par veselību
Lai nākamajā gadā visi darbi labi veiktos, Ziemassvētku rītā vēl pirms saules lēkta jāiekur uguns.
Lai zobi nesāpētu Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīs reizes apkārt mājai.
Ziemassvētku vakarā nav brīv pirkstus laizīt, savādāk tos bieži pārgriež.
Ja negrib nākamajā gadā raudāt, Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi. Cik zirņu paliks, tik būs jāraud.
Maziem bērniem nevajag zirņus ēst, tad utis nemetas.
Zemassvētkos vajag vilkt krustu uz visām durvīm, jo citādi nāk velns iekšā.
Ziemas svētku ticējumi par darbu un naudu
Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu iztērēt, lai nākamajā gadā netrūktu.
Ziemassvētkos vajaga deviņas reizes ēst, tad būs bagāts.
Lai būtu daudz naudas ,tad ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu
Pirmo Ziemassvētku rītā jāsargā bērni, lai tie neskrien uz kaimiņiem, jo tad darbi vairs nevedas.
Ziemassvētku sestdienas vakarā ātri jābeidz darbi, tad darbi veiksies visā vasarā.
Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.
Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad nekad netrūks maizes.
Ja Ziemassvētku naktī ēd pupas un zirņus, tad būs daudz naudas.
Kā piesaistīt laimi un svētību Ziemassvētkos
Ziemassvētku vakarā jātura maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
Cūkas šņukurs jāēd visai saimei, lai viss gads būtu svētīgs un nekā netrūktu.
Ja pirms Ziemassvētkiem ir putenis, tad būs labs gads. Ja nav, nekas labs nav gaidāms
Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.
Ja Ziemassvētkos mājā pirmais ienāk svešs vīrietis, tad nākamais gads būs laimīgs.
Laikapstākļu novērojumi Ziemassvētkos par laika prognozi nākamajā gadā un ražu
No laikapstākļiem lielā mērā bija atkarīga nākamā gada raža. Saimniekam bija jāzin, kad sēt, kad stādīt un kādam gadam gatavoties. Visi šie novērojumi atspoguļojās arī ticējumos.
Kad pa Ziemassvētkiem koki ar sniegu piesniguši, tad labi padodās tie augi, kas ap Jāņiem zied.
Ja Ziemassvētkos bites stropos dzied, būs silta vasara.
JA Ziemassvētki ir auksti, vasara būs karsta.
Ja zaļi Ziemassvētki, būs baltas Lieldienas.
Ja pēc Ziemassvētkiem ir bieži slapjš laiks, tad rudziem draud briesmas. Ja pirms, tad nekait.
Ja vēl pirms Ziemassvētkiem ir garas lāstekas, tad būs bagātīga vasariņa.
Ziemassvētku vakarā jāsit ābeles ar biksēm, tad būs labi āboli.
Ja Ziemassvētku un Jaungada naktīs pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākamā vasarā būs daudz augļu, ogu un sēņu.
Ja Ziemassvētkos kaķis istabā dzīvas mušas ķer, tad nākamajā vasarā būs daudz sienāžu.
Ja Ziemassvētkos logos redzamas ledus puķes, nākamajā gadā būs laba augļu raža.
Ja ziemassvētki iekrīt jaunā mēnesī, tad lini jāsēj jaunā tīrumā; bet ja vecā mēnesī, tad labāk vecā zemē.
Ja Ziemassvētkos nav sniega, būs vāja siena raža. Ja biezs sniegs, būs laba raža.
Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi būs nākamie 12 mēneši.
Ziemassvētku naktī jāiet ābeles purināt basām kājām, tad nākošajā gadā būs daudz ābolu.
Ticējumi par mājdzīvniekiem un mājlopiem (Ziemassvētkos)
Jau no bērnības esam iemācījušies, ka Ziemassvētki ir īpašs laiks. Arī mājlopiem šis laiks ir īpašs, jo tieši Ziemassvētkos tie var sākt runāt. Izmanīgi ļaudis pamanās iet uz kūti vai stalli klausīties, ko zvēri runā. Šādā veidā var uzzināt, kas notiks tuvējā nākotnē un citu noderīgu informāciju.
Ja nākotni grib zināt, tad vajag ap pusnakti nosēsties zem zirgu siles un klausīties, ko zirgi runās.
Ja Ziemassvētku naktī pie debesīm daudz zvaigznes redzamas, tad nākamajā gadā labi padosies sīkie lopi.
Ziemassvētku naktī nedrīkst iet uz cūku kūti, var pārvērsties par sivēnu.
Ziemassvētku naktī zirgi runā un pasaka, kas katram mājas iedzīvotājam nākamajā gadā notiks.
Lai zirgi būtu spēcīgi un veseli, tiem Ziemassvētku rītā jādod auzas ēst.
Ja Ziemassvētku naktī govīm saberzē muguras ar ledu, tad vasarā tās nebizo.
Aitu kūtī jānoliek pāris raibu cimdu, tad jēri brangi aug.
Ja pirmajos Ziemassvētkos neslauka istabu, tad vistas nekašā kāpostus.
Ziemassvētku vakarā zvejniekam jāpakar mencu makšķerauklas istabā un jāpiekar tajā viens pāris cimdu, tad nākamajā gadā daudz zivis ķersies.
Ticējumi par Ziemassvētkiem ir patiešām daudzi. Tas liecina par mūsu senču mantojuma bagātību. Ne visi mūsdienās darbojas, taču daļu noteikti varam izmantot un pārbaudīt savā dzīvē paši uz savas ādas. Priecīgus Ziemassvētkus.
