Vārds “advente” latīņu valodā – “adventus” (nākšana, atnākšana) ir tulkojums no grieķu vārda “parousia“, kas tiek attiecināts uz Jēzus Kristus otro atnākšanu. Adventes laiks tradicionāli sākas ceturtajā svētdienā pims Ziemassvētkiem, kas reizēm tiek saukta par adventes svētdienu. Tā ir svētdiena, kas ir vistuvāk svētā Andreja dienai (30. novembris). Kristiešiem šis laks iezīmējas ar Kristus dzimšanas dienas gaidīšanu, bet neticīgajiem asociējas tikai ar Ziemassvētku gaidīšanu.

Adventes tradīcijas rietumu pasaulē ietver a) īpaša adventes vainaga gatavošanu un sveču iedegšanu, b) adventa kalendāru, c) atturēšanos un gavēšanu.  Papildus tam daļa kristiešu nododas lūgšanām un apcerei biežāk kā parastā ikdienā.

Adventa vainags

Adventes vainaga tradīcija ir radusies 16. gs Vācijā (luterāņu pārvaldītajā teritorijā), taču pašreizējo izskatu ieguva daudz vēlāk. Tiek uzskatīts, ka vainagu pašreizējā veidolā radīja luterāņu mācītājs Johans Heinrihs Viherns. 1839. gadā, strādājot nabadzīgo rajonā, viņš redzēja, cik bērni nepacietīgi gaida Ziemassvētkus. Lai ļautu viņiem vieglāk izturēt gaidīšanu viņš izveidoja lielu koka apli, kurā ievietoja daudz mazas sarkanas svecītes un četras lielas baltas sveces. Katru dienu tika aizdedzināta viena sarkanā svecīte, bet katru svētdienu iedega vienu balto sveci (pirmajā adventes svētdienā vienu, otrajā divas u.t.t.) Mūsdienu tradīcijā vainagā, kas parasti tiek novietots uz galda liek četras lielas sveces. Ja vainags tiek likts pie durvīm, tad adventes vainags paliek tikai kā gaidīšanas simbols un sveces tajā netiek ievietotas.

Kā uztaisīt adventes vainagu? Idejas

Latvijā adventes vainags tiek gatavots no egļu, kadiķu vai priežu zariem. Pēdējais no variantiem ir uzskatāms par labāko, jo priežu skujas vainagā turas daudz labāk un ilgāk nekā citu skujkoku skujas.

Adventes vainaga pamatne ir liels māla vai cita materiāa šķīvis, koka ripa vai apaļa paplāte, kas nav lielāka par pašu vainagu. Mēs vēlamies, lai izceltos pats vainags, nevis pamatne. Pēc tam no zariem vairākās kārtās tiek veidots aplis. Ideāli, ja varat to satīt bez palīglīdzekļiem, taču vairuma gadījumu būs nepieciešams diegs, drāts vai karstā līme. Tinuma vietas var paslēpt ar vainagā ietilpstošajiem zariem vai izmantot papildus zarus.

Vainagu dekorē ar čiekuriem, pīlādžiem, kastaņiem, kadiķogām vai citām spilgtām un ilgi stāvošām ogām. Komerciāli izplatītajos vainagos tiek izmantoti arī dažādi spīdumiņi, pūšamā krāsa, sirsniņas, plastmasas vai koka enģelīši un citi dekori. Šeit izvēles iespējas ir ļoti plašas un atliek ļaut vaļu fantāzijai. Galvenais ir neaizmirst par svecēm. Adventes vainagā ir vajadzīgas četras, vēlams lielas sveces, kuras ievieto pa vidu vai iesprauž pašā vainagā. Svecēm ir jābūt lielām, jo to dedzināšana ir jauks pasākums un, izvēloties mazas svecītes, pirmā nodegs jau pirmajā svētdienā un to nāksies aizstāt ar citu.

Tiem, kas nepieturas pie tradīcijām ir iespēja veidot adventes vainagu no visdažādākaiem materiāliem – salmiem, papīra, stieplēm, virvēm, avīzēm. Starp citu, veidojot adventa vainagu kopā ar bērniem, to var pagatavot tikai no avīzes un kastaņiem vai čiekuriem. Šādā variantā avīzi vajag cieši salocīt daudzās kārtās un izveidot apļa formu. Pēc tam avīzes karkass ar karsto līmi tiek aplīmēts ar kastaņiem vai čiekuriem. Ļaujot vaļu fantāzijai, arī sveču krāsa var tikt mainīta pēc saviem ieskatiem. Formas variačijas ir bezgalīgas, taču pats svarīgākais ir saglabāt adventes laika ideju.

Adventes vainaga simboliskā nozīmē

Tradcionāli vainags tiek gatavots no egles zariem, kas apsieti ar sarkanu lenti un dekorēti ar priežu čiekuriem, ileksa (Ilex aquifolium) augļiem, āmuļiem, lauru lapām. Apaļā forma simbolizē uzvaru un saules atgriešanos. Četras sveces simbolizē adventes nedēļu skaitu, četras sezonas un četrus kardinālu tikumus, bet zaļā krāsa ir cerību krāsa. Egle savukārt ir spēka simbols uzvarai pār grēku un ciešanām savukārt mūžzaļie augi – ileks un āmuļi simbolizē Dieva mūžību. Sveču gaisma simbolizē cerību, mieru un cīņu pret tumsu. Kristieši adventes vainagā mēdz saskatīt arī Jēzus Kristus ērkšķu vainagu.

Vainas kronis tradicionāli ir izgatavots no egles koku zariem, kas piesaistīti sarkanai lentei un dekorēti ar priežu stublājiņiem, holly, lauriem un dažkārt arī āmuļiem. Tas ir arī senais simbols, kas nozīmē vairākas lietas; pirmkārt, kronis simbolizē uzvaru, papildus tā apaļai formai, kas ik gadu izraisa sauli un tās atgriešanos. Ceturtais skaitlis papildus četrām Adventes nedēļām norāda četrus sezonus un četrus kardinālus tikumus, un zaļā krāsa ir dzīves un cerības pazīme. Eglīte ir spēka simbols un laureāls simbols uzvarai pār grēku un ciešanām. Pēdējie divi, ar holli, nezaudē savas lapas un tādējādi pārstāv Dieva mūžību. Sveču gaisma ir Ziemassvētku gaismas atnākšana, kas tuvojas cerībai un mieram, kā arī cīņas pret tumsu simbols. Kristiešiem šis kronis ir arī Kristus ķēniņa simbols, un tas atgādina ērkšķu vainagu, kas atrodas uz Kristus galvas.

Četras adventes svētdienas

Katoļu baznīcā katrai no svētdienām ir piesaistīta atšķirīga sprediķa tēma. Pirmajā svētdienā (adventa svētdienā) tiek runāts par Jēzus Kristus otro atnākšanu. Otrajā par Jāni Kristītāju, kas sagatavoja ceļu tam kungam un līdzīgu tēmu. Trešās svētdienas sprediķis atkal tiek veltīts Jānim Kristītājam un priekam, ko radīs glābēja ierašanās. Ceturtajā svētdienā tiek lasīts sprediķis par Mariju un Jāzepu un notikumiem, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu. 

Gavēšana

Šīs tradīcijas izcelsmes sākums nav precīzi noskaidrots, taču atsevišķi avoti norāda, ka jau 5. gs., kad bīskapts Perpetus ierosināja no svētā Mārtiņa dienas, līdz Ziemassvētkiem gavēt trīs reizes nedēļā. 6. gs. daudzas vietējās draudzes uzsāka gavēšanu 56 dienas pirms Ziemassvētkiem un gavēja piecas dienas nedēļā (izņemot sestdienu un svētdienu), līdz pat Ziemasvētkiem. Laikam ritot, prasība pēc gavēšanas adventes laikā pamazām izzuda un vēlākais 1917. gadā katoļu baznīcā vairs netika praktizēta. Luterāņi un anglikāņi no šādas prakses atteicās vēl agrāk. Gavēšanas tradīciju adventes periodā gan joprojām uztur pareizticīgie un austrumu pareizticīgie (oriental ortodox), kas uzsāk badošanos 40 dienas pirms Ziemassvētkiem. Šobrīd vairumā baznīcu kristieši adventes periodā tiek aicināti ievērot mērenību vārdos, darbos, ēšanā, kā arī nodoties Kristus dzīves un savas darbības apcerei.

Adventes kalendārs

Mūsdienās viena no dzīvākajām adventa laika tradīcijām ir adventes kalendārs. Kalendārs parasti ir izveidots baznīcas vai eglītes formā un tajā ir 28 lodziņi. Sagaidot Ziemassvētkus, katru dienu tiek atvērts viens lodziņš un tajā iekšā ir kāda bildīte, bībeles pantiņš vai maza šokolādīte. Šī ir patiešām jauka tradīcija, kas ļauj bērniem vieglāk sagaidīt Ziemassvētkus. Adventes kalendāru sevišķi novērtē tie bērni, kas vēl neprot skaitīt, taču jau ēd šokolādi.

adventes kalendars

Ja vēlaties iegādāties adventes kalendāru, Ziemassvētku periodā ielūkojieties pārtikas veikalos saldumu nodaļā. Alternatīva ir nopirkt konfektes vai šokolādi un veidot kalendāru pašu spēkiem vai veidot to pilnīgi jaunā izskatā, piemēram, no koka. 

Kopumā varam secināt, ka advente ir laiks, kad veltīt vairāk laiku ģimenei un sagatavoties saulgriežiem. Šajā gadījumā pat nav tik svarīga reliģiskā piederība vai uzskati par Ziemassvētku svinēšanu. Adventes tradīcijas ir kļuvušas par daļu no Ziemassvētku tradīcijas. Pat, ja izvēlamies ziemas svētkos doties čigānos, nevis nododamies apcerei, adventa periodā varam veltīt vairāk laiku sev un ģimenei.