Kupidons ir mitoloģisks tēls, kas Rietumu kultūrā parasti asociējas ar mīlestību un iekāri. Romiešu mitoloģijā Kupidons ir mīlestības dievs, Veneras (mīlestības dievietes) un Marsa (kara dieva) dēls, ko varētu saprast kā alegoriju starp mīlestību un karu. Kupidonu parasti attēlo kā resnu bērnu ar spārniņiem vai izskatīgu jaunietis ar spārniem, kam līdzi vienmēr loks un bultas, ar kurām viņš šauj uz cilvēkiem, lai liktu tiem iemīlēties. Mūsdienās mēs varam redzēt Kupidonu dažādos mākslas darbos – gleznās, filmās, multfilmās un pastkartēs, sevišķi Valentīndienas periodā.
Vai Kupidons liekas pazīstams?
Izlasot aprakstu, iespējams, liksies, ka viss lasītais kaut ko atgādina. Jā, latviešu valodā mēs Kupidonu saucam par Amoru (latīniski – “amore”, mīlestība), līdzīgi kā vācieši, itāļi un vēl daļa Rietumeiropas tautu. Sengrieķu mitoloģijā Kupidons tika saukts par Erotu. Vairumā stāstu par Kupdionu vai Amoru viņš darbojas kā otrā plāna aktieris – izšauj bultu, liek iemīlēties un dodas tālāk pasaulē. Izņēmums ir stāsts par Psihi, Venēru un Kupidonu, kurā Psihei un Kupidonam ir jāpārvar dažādi mīlas dievietes Veneras uzlikt šķēršļi, lai abi varētu būt kopā.
Kā Kupidons var man palīdzēt?
Ikviena senā kultūra piešķīra īpašu nozīmi vīrieša un sievietes mīlestībai un laulībai. Lai izskaidrotu, kā divi cilvēki piedzīvo pēkšņu pieķeršanos, tuvināšanos, iekāri un mīlestību tika meklēti skaidrojumi mitoloģiskajā pasaulē. Mūsdienās mēs labāk apzināmies bioloģiskos mehānismus pēc kuriem viens partneris šķiet iekārojams, bet otrs pilnīgi vienaldzīgs. Neatkarīgi no šīm zināšanām, ir skaidrs, ka iemīlēšanās brīdī un vēl pēc tam, dzīve kļūst krāsaināka un piepildītāka. Vai ļauties Kupidona maģijai, tas jāizlemj katram pašam.