Pantiņi – svētkiem un ikdienai

Pantiņi un skaitāmie pantiņi ir neatņemama latviešu dzīves sastāvdaļa jau no mazām dienām. Pantiņus darina un skaita bērni, ejot pastaigās un skaita arī pieaugušie pie eglītes reizēs, kad prātā nenāk Ziemassvētku dzejoļi. Tas ir viegli, interesanti un bieži arī smieklīgi, jo var veidot dažādus jocīgus pantiņus, kur iesaistīti zvēri, tuvu cilvēku vārdi, multfilmu varoņi vai kāda cita saistoša tēma.

Tradicionāli latvieši ir darinājuši pantiņus par visiem dzīves svarīgākajiem notikumiem – godiem un svētkiem. E bibliotēkā atrodamas tautasdziesmas, dzejolīši un pantiņi ikvienai vajadzībai. Mūsdienās visbiežāk tiek meklēti vārda dienas un dzimšanas dienas apsveikumi, ko arī varam pieskaitīt pie pantiņu kategorijas. Saņemot apsveikumu jubilejā cilvēks jūtas pozitīvi novērtēts un priecājas, ka viņu atceras šajā īpašajā dienā. Pantiņu sūtīšana, protams, nespēj aizstāt satikšanu klātienē un personīgu saskarsmi, taču tas ir labāk kā nekas, sevišķi situācijās, kad ierasties klātienē nemaz nav iespējams.

Čaklākie lasītāji un pantiņu darinātāji var jau savlaicīgi apgūt dzejolīšus, lai nebūtu jāpaliek kaunā, stāvot pie Ziemassvētku eglītes vai ripinot olas Lieldienu svētku laikā. Ja jums ir izdevies radīt kādu īpaši labu pantiņu, atsūtiet to mums un, iespējams, publicēsim to kādā no bibliotēkas rakstu sadaļām.

Populārākie pantiņi

Šos pantiņus vai drīzāk tautasdziesmas katrs atceras no savas bērnības:

• Viena maza turku pupa ceļoja uz Angliju, Anglija bij aizslēgta, atslēga bij` nolauzta.Viens divi trīs un tu esi brīvs.
• Kādu dziesmu dziedāsim Ziemassvētku vakarā?Pīrāgam nabagam abi gali apdeguši.

Nedaudz jaunāka variācija no 20. vai 21. gadsimta:

• Zaķis skrēja, zaķis brēca Ziemassvētku vakarā.Kur tu skrēji zaķēntiņi, Ziemassvētki sabraukuši

• Ejam mēs pār kalniem lejām,Kopa jautri ir aizvien.Kad mēs mājās pārnāksim,Lielo kūku ēdīsim.