Ziemassvētki

Ziemassvētku dzejoļi

Ziemassvētku dzejoļi

Ziemassvētku dzejoļi noder gan pie eglītes, lai saņemtu dāvaniņu, gan tāpat savam priekam.

Ziemassvētku ticējumi

Ziemassvētku ticējumi

Latviešiem ir daudzi ticējumi par Ziemassvētkiem (attiecības, mīlestība, nauda, laika prognoze). Noskaidro, kas gaidāms.

Ziemassvētku tautasdziesmas

Ziemassvētku tautasdziesmas

Latviešiem ir daudzas un skaistas tautasdziesmas skaitīšanai Ziemassvētkos pie eglītes. Ar tām var izlīdzēties, ja nav laika mācīties dzejolīšus.

Advente

Advente

Advente ir Ziemassvētku sagaidīšanas laiks, kurā jāstrādā, lai svētki izdotos. Adventes vainaga veidošana ir viens no šādiem darbiem.

Ziemassvētku tradīcijas

Ziemassvētku tradīcijas

Tradīcijas Ziemassvētkos ir ļoti atšķirīgas, bet ir labi zināt, kā pareizi svinēt ziemas saulgriežus.

Uz jautājumu – Kas ir Ziemassvētki nav vienas atbildes, taču praktiski visiem šie svētki ir ziemas un arī gada vismīļākie svētki. Atšķirībā no dzimšanas dienām, kad pie dāvanas tiek tikai gaviļnieks ziemas saulgriežos tās dabūn visi, taču ne vienmēr tas tā ir bijis.

Senie latvieši un tautas tradīciju kopēji arī mūsdienās ziemas saulgriežus  ar dziesmām, dejām un rotaļām svin 20. un 21. decembrī. Tiešī šīs dienas ir brīdis, kad nakts pakāpeniski kļūst īsāka un gan simboliski, gan praktiski varam to vērtēt kā gaismas uzvaru pār tumsu.

Līdz ar kristietības izplatīšanas Latvijā ziemas svētkos tiek svinēta arī mesijas – Jēzus Kristus piedzimšana. Lielākā daļa pasaules kristiešu (luterāņi, katoļi)  ir pieņēmuši, ka Jēzus ir piedzimis 25. decembrī. Arī Latvija atbalsta šo tradīciju un katru gadu no 24. līdz 26. decembrim visā valsts teritorijā ir trīs oficiālās, svinamās dienas – brīvdienas.

Attiecīgi 25. decembris tiek saukts par Pirmajiem, bet 26. decembris par Otrajiem Ziemassvētkiem.

ziemassvētki

Kā tiek svinēti Ziemassvētki?

Pašas svinības pie mums gan, lielākoties, noris tikai 24. decembra vakarā. Ziemassvētku tradīcijas katrā ģimenē mēdz būt ļoti atšķirīgas, taču nemainīga vērtība ir svētku ēdienu, t.sk. piparkūku un pīrāgu gatavošana, eglīte, rotājumi, svecītes un atbilstošas mūzikas klausīšanās. Īpašu noskaņu rada arī  Ziemassvētku tautasdziesmas un moderno laiku svētku dziesmas, kā arī Ziemassvētku pantiņi un pēdējos gados arī mandarīnu smarža. Protams, nedrīkst aizmirst arī par Ziemassvētku vecīti, kas maziem un lieliem atklātā vai noslēpumainā veidā atnes dāvaniņas un, tad dodas prom, lai atgrieztos atkal pēc gada. Šis noslēpumainais tēls ir viens no iemesliem, kādēļ daļa bērnu ir gatavi mācīties cītīgāk, būt paklausīgi un mācīties dzejoļus.

Papildus tam uzcītīgākie vēl pamanās aiziet uz baznīcas svētku dievkalpojumu un velk degošu bluķi ap māju. Beigās latviešu Ziemassvētkos var sanākt liels tradīciju un ieražu mikslis. No vienas puses, senlatviešu tradīcijas un rituāli ar jautrību un izpriecām. No otras puses, advente ar gavēšanu, pārdomām un apceri, vainaga pīšanu un kalendāra atvēršanu, palīdzību trūkumcietējiem un Kristus piedzimšanas slavināšanu. Rezultātā konservatīvākie kristieši, dievturi un folkloristi mēdz izvirzīt savus uzstādījumus pareizai svētku norisei, bet lielākā daļa sabiedrības tam pat nepievērš uzmanību.

Atsevišķas pieminēšanas vērti gan ir pareizticīgo Ziemassvētki un ar tiem saistītās īpatnības. Šī sabiedrības grupa, ko lielā mērā pārstāv krievi un krievvalodīgie, svētkus svin atšķirīgā veidā un gandrīz divas nedēļas vēlāk. Tā kā pareizticīgie vadās pēc Jūlija, nevis Gregora kalendāra un laika atskaites sistēma nedaudz atšķiras, Ziemassvētku norise viņiem pārbīdās par gandrīz divām nedēļām uz  laiku no 6. līdz 8. janvārim. Šie datumi kalendārā nav iekļauti kā oficiālās svētku dienas un tie, kas vēlas ievērot visas tradīcijas ir spiesti ņemt darbā atvaļinājumu.

Vairumam no mums Ziemassvētki ir ģimenes svētki, laiks, kad pabūt kopā un nav tik būtiski, kā tieši mēs svinam. Galvenais – lai virs zemes ir miers un cilvēkiem labs prāts. Pēdējos gados daļa izvēlas aizmukt no svētku komerciāla aspekta un dodas ceļojumā. Paņemot darbā vēl dažas papildus brīvdienas, var dabūt brīvu veselu nedēļu un tad kļūst iespējams arī tālāks ceļojums, piemēram, pie Ziemassvētku vecīša uz Lapzemi vai kur citur.