Aizņēmies naudu, taču nespēj atmaksāt? Paliki parādā vairāk par 5000 EUR par precēm vai pakalpojumiem un zini, ka nevarēsi atlīdzināt pārskatāmā nākotnē? Viens no valsts piedāvātiem risinājumiem, kā fiziskām personām atbrīvoties no nesamaksājamām saistībām ir maksātnespēja.
Statistika liecina, ka katru gadu Latvijā maksātnespējas procesu pabeidz vairāk kā 1000 cilvēki. 2020. gadā to izgāja 1629 parādnieki, no kuriem aptuveni 70% gadījumu parādnieka saistības tika dzēstas. Pārējie nepildīja maksātnespējas plāna nosacījumus un process tika pārtraukts vai noslēdzās bez saistību dzēšanas.
Kas ir maksātnespēja?
Maksātnespēja jeb bankrots ir aizdevēju pieprasījumu apmierināšana ar līdzekļiem, kas iegūti pārdodot parādnieka īpašumus un manu likumā noteiktā kārtībā.
Cik ilgi noris maksātnespējas process?
Atkarībā no parādu kopējā apmērā bankrota procedūra ilgst no 6 mēnešiem līdz 3,5 gadiem.
- Apstākļos, kad parādnieks pēc bankrota procedūras var segt vismaz 50% no atlikušajām saistībām – 6 mēneši.
- Ja pēc bankrota procedūras parādnieks var segt vismaz 35% – 1 gads.
- Ja parādnieks pēc bankrota procedūras ar ienākumiem varēs segt vismaz 20% no saistībām – 1,5 gadi.
Situācijās, kad parādnieks nevar segt vismaz 20% no saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras:
- parādi līdz 30000 EUR – 1 gads;
- saistības līdz 150000 EUR – 2 gadi;
- parādi virs 150000 EUR – 3 gadi;
- parādnieks maksājot 1/3 no ienākumiem var atmaksāt vismaz 20% – 1,5 gadi.
Reālā dzīvē fiziskas personas maksātnespējas procesa īstenošanas termiņi var arī nedaudz atšķirties. To var ietekmēt tiesu noslogotība parādnieka pieteikuma izskatīšanas vietā, kā arī īpašumu atsavināšanas termiņi. Šī iemesla dēļ norādītie termiņi ir jāuztver vairāk kā orientieris nevis absolūta patiesība.
Kā var pieteikt maksātnespēju?
Lai pieteiktu maksātnespēju parādu apmēram ir jābūt vismaz 5000 EUR vai arī 10000 EUR un ir zināms, ka tuvākā gada laikā iestāsies situācija (darba zaudēšana, slimība), kad parādus vairs nebūs iespējams atmaksāt
Parādniekam ir jāvēršas ar pieteikumu pilsētas vai rajona tiesā (atkarībā no dzīvesvietas). Pieteikumā ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina, ka ir apmaksātas valsts nodevas, fiziskas personas depozīta maksa un iemeslu, kādēļ pieteikums tiek iesniegts. Tāpat bankrota pieteikumā ir jānorāda šādi dati:
- kontaktinformācija (vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta),
- parādu kopējais apmērs, saistību iestāšanās brīdis un kreditori,
- aizdevēju atrašanās vieta – Latvija vai arī kāda cita ES valsts,
- iemesls, kādēļ saistības pret kreditoriem nav iespējams izpildīt,
- īpašumi, t.sk. tie, kas ir kopīpašumā ar laulāto vai citām personām.
Kādās situācijās maksātnespējas procesu nevar ierosināt?
- parādnieks ir sniedzis kreditoriem nepatiesas ziņas;
- aizdevums ir izmantots līgumam neatbilstošiem mērķiem;
- parādnieks pēdējo 5 gadu laikā ir izvairījies no parādu maksāšanas un tas ir fiksēts krimināllietā;
- pēdējo 10 gadu laikā jau ir bijis maksātnespējas process, kura laikā tika dzēstas saistības;
- pēdējā gada laikā ir bijusi pieteikta bankrota procedūra, taču saistības netika dzēstas;
- parādu veido alimenti.
Kādas saistības var un kurus parādus nevar norakstīt fiziskas personas maksātnespējas procesā?
Hipotekārie kredīti ir vieni no aizdevumiem, kas fiziskām personām uzliek vislielākās saistības un arī rada vislielākās nepatikšanas. Kā liecina kredītu kalkulators, aizdevums 50000 EUR apmērā ar termiņu uz 20 gadiem mēnesī izmaksā vairāk kā 300 EUR. Pieņemot, ka par mājas iegādi Pierīgā ir jāmaksā vismaz 100000 EUR, ikmēneša rēķins šādā scenārijā būtu kā minimums 600 EUR.
Salīdzinoši retāk maksātspējas problēmas rada arī mazāki kredīti – auto līzings, patēriņa kredīts, privāti aizdevumi vai vienlaikus vairāku ātro kredītu noformēšana. Minimālais parādsaistību apjoms, lai pieteiktu maksātnespēju ir 5000 EUR, kas atbilst vidēja izmēra patēriņa aizdevumam vai auto līzingam. Tas nozīmē, ka arī šādu kredītu ņēmēji var pieteikt maksātnespēju.
Nokļūt nepatikšanās šādos apstākļos ir ļoti vienkārši. Zaudē darbu, darbā samazinās ienākumi, smaga slimība, nomirst laulātais, kas deva ievērojamu ieguldījumu mājsaimniecības budžetā vai rodas citas nebūšanas. Rezultāts ir praktiski identisks – rodas problēmas ar kredītu atmaksu. Ja maksājumi tiek kavēti ilgāk par 30 dienām, aizdevēji var ierakstīt parādnieku melnajā sarakstā un nodot parādu piedzinējiem. Pēc tam jau seko tiesa un tiesu izpildītāji. Šī iemesla dēļ ir vērts rīkoties proaktīvi un risināt savas problēmas savlaicīgi.
Uz kurām parādsaistībām maksātnespēja nav attiecināma? Valsts ir paredzējusi situācijas, kurās parādnieks ir spiests kārtot saistības kaut vai visa mūža garumā:
- uzturlīdzekļi (alimenti) – jāmaksā tēvam vai mātei par bērna uzturēšanu saskaņā ar tiesas lēmumi. Ja tas netiek darīts, alimentus maksā valsts, bet nemaksātājam krājas parāds.
- soda nauda par administratīviem vai krimināliem pārkāpumiem un kompensācija par izdarīto nodarījumu.
- prasījumi no neatļautas darbības.
Lai maksātnespējas procedūra varētu tikt realizēta parādniekam ir obligāti jāpilda tās plāna nosacījumi. Situācijās, kad process noslēdzas parādus nedzēšot, parādniekam tie jāturpina maksāt ierastajā kārtībā. Izvairīties no šo saistību izpildes var tikai priekšlaicīgas nāves gadījumā.
Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojums par bankrota procedūru
Avoti un noderīga informācija:
- Maksātnespējas kontroles dienests. “Fiziskas personas maksātnespējas process”, Sk. internetā – https://www.mkd.gov.lv/lv/fiziskas-personas-maksatnespejas-process
- Maksātnespējas likums. Sk. internetā – https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums
- Latvijas vēstnesis. Maksātnespējas process – 5 biežāk pieļautās kļūdas. Sk. internetā – https://lvportals.lv/skaidrojumi/328483-fiziskas-personas-maksatnespejas-process-piecas-biezak-pielautas-kludas-2021