Kas ir metafora? Nozīme un lietojums

Vārds metafora latviešu valodā ir pārņemts no grieķu valodas vārda – “metaphorá“. Ar metaforu apzīmē vārdu, frāzi, teicienu vai vārdu savienojumu, kas tiek lietots pārnestā nozīmē, lai viena priekšmeta vai parādības īpašības pārnestu uz citu priekšmetu vai parādību.

Izmantojot šo mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, mēs varam izmantot esošās zināšanas, lai pārnestu tās uz jaunu fenomenu. Tas ļauj ātrāk un pilnīgāk raksturot kādu ideju vai parādību, atklājot tās būtību jaunā šķautnē krietni ātrāk nekā to gari aprakstot. Rezultātā metaforu izmantošana var paātrināt mācīšanas un apmācības procesu.

Vienkāršotā skatījumā mēs varam domāt par metaforu kā salīdzinājumu vai līdzību.

Metaforas piemēri

Cilvēki metaforas ir izmantojušas jau daudzus gadu tūkstošus. Atsauces uz tām mēs varam atrast Bībelē, kur tiek izteikti dažādi salīdzinājumi par cilvēka dzīvi vai Dieva nozīmi cilvēka dzīvē, kā arī daudzos jaunāko darbos.

  1. Dāvida psalms. Slavēts lai ir Tas Kungs, mana klints, kas māca manām rokām cīņas mākslu un dara manus pirkstus vingrus karam!
    2. Mans labdaris un mana stiprā pils, mans patvērums un mans glābējs, mans vairogs, uz ko es paļaujos, Viņš dara manu tautu man paklausīgu, Viņš man pakļāvis arī citas tautas!
    3. Ak, Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu ievēro?
    4. Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri*

Dievs šeit tiek salīdzināts ar stipru pili, patvērumu, glābēju un vairogu. Protams, Dievs nav neviens no šiem, taču autors mēģina raksturot netveramas lietas, lai maksimāli precīzi atspoguļotu lasītājiem savas sajūtas.

Cilvēka dzīve savukārt šeit tiek salīdzināta ar dvašas plūsmu, bet dzīve ar ēnu. Šāda metafora nav radusies nejauši. Cilvēki jau izsenis ir novērojuši, ka bērns ienāk pasaulē ar kliedzienu (pirmā elpa) un aiziet, kad elpošana beidzas. Plašākā kontekstā mums ir jāsaprot, ka reliģiskais pasaules skatījums bez metaforam vispār nav iespējams, jo cenšas raksturot neredzamas un netveramas parādības.

2. “Visa pasaule ir skatuve,
Un visi vīri un sievas tikai aktieri;
Tiem ir sava aiziešana un uznākšana…”

Šajā pantā Viliams Šekspīrs salīdzina pasauli ar skatuvi un cilvēkus ar aktieriem tajā. Realitātē mēs sevi neapzināmies kā aktierus un arī pasauli neredzam kā skatuvi. Tajā pašā laikā, ja padomājam par cilvēka dzīves gājumu ritumu, varam piekrist, ka Šekspīrs ir salīdzinoši precīzi savā metaforā raksturojis to, kā mēs varam domāt par savu dzīvi. Piedzimšana un dzīve ir uznāciens, nāve ir aiziešana, noiešana no skatuves.

3. Vārdi griež asāk kā nazis. 
Vārdi nevar neko sagriezt, taču to spēks var būt lielāks nekā fiziskam ievainojumam. Zinātnieki ir atklājuši, ka spēcīgs emocionāls pārdzīvojums var atstāt smadzenēs rētas, līdz ar to vārdi var radīt arī fiziskus bojājumus.

4. Ledains skatiens. 
Skatiens nevar būt ledains, taču noteiktos apstākļos mēs varam skatīties uz otru cilvēku tā, lai viņam rastos aukstuma sajūta (bailes, satraukums, izmisums, spēcīgs negatīvs pārdzīvojums).

5. Viņš dzīvoja kā spoža zvaigzne. 
Cilvēks nevar dzīvot kā zvaigzne, taču ar šo metaforu mēs saprotam, ka cilvēks ar savām darbībām ir radījis spēcīgu ietekmi uz apkārtējiem.

Metaforu lietošana latviešu valodā un literatūrā

  • Lasot darbus pavērojiet, kā rakstnieki izmanto metaforas, lai radītu lasītājiem labāku priekšstatu. Praktiski jebkurš rakstnieks vai dzejnieks savos darbos izmanto metaforu kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli.
  • Pavērojiet arī rūpīgi savu valodu. Samērā liela varbūtība, ka dienas laikā, pašiem nezinot, izmantojat vairākas metaforas.

*Bībeles citāts no Bible.com – Sk. internetā: https://www.bible.com/lv/bible/488/PSA.144.RT65
** William Shakespeare, As You Like It. Sk. internetā: http://shakespeare.mit.edu/asyoulikeit/full.html 

Iesaki draugiem!

Lasītājs - lasītājam.