Dzied circenītis
Aizkrāsnē,
Nāc, puisīt, mātei
Azotē.
Ak, neprasi! Nav
Maizītes,
Skat, skat, tur laukā
Zvaigznītes!
Lai citiem riekstiņš,
Pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā
Mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš
Mēnestiņš,
Tik spoži citiem
Nespīd viņš.
Beidz raudāt, dēliņ,
Rimsties nu,
Es tad ko jauku
Stāstīšu:
Mēs runci ratos
Iejūgsim,
Uz mēnestiņu
Nobrauksim.
Tur būs tev spožas
Spēlītes,
Būs runcim zelta
Pelītes.
Tev iedos sidrab’
Šaut’nīti
Un vēl ar zelta
Gailīti.
Pie sāniem būs tev
Zobentiņš
Un rokās sarkans
Karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz
Azotē
Kā circenītis
Aizkrāsnē.
(Autors: Aspazija (Elza Rozenberga) dzejolis “Circenīša Ziemassvētki”)
Aspazijas dzejolis “Circenīša Ziemassvētki” ir viens no visu laiku pazīstamākajiem dzejoļiem, kas jau sen kļuvis par klasiku. Bērni to skandē Ziemassvētkos, tas ir pārdziedāts dažādās versijās un autoru izpildījumos vairākos muzikālos skaņdarbos. Varam droši apgalvot, ka pat tie latvieši, kas nav dzirdējuši par Aspaziju ir dzirdējuši šo dzejoli. Ja e-bibliotēkā meklējat Ziemassvētku pantiņus, ieskatieties šajā sadaļā.
