Kas ir URL?
Vienotais resursu vietrādis (angliski – “unifrom resource locator” jeb URL) bieži tiek izmantota kā sinonīms mājas lapas jeb web adresei, kas pārlūkprogrammā (Chrome, Safari, Mozilla u.c.) norāda tīmekļa vietnes atrašanos datortīklā un veidu kā to sasniegt.
Plašākā izpratnē URL ir viens no vienotā resursa identifikatora – URI (angliski – “uniform resource identifier“) veidiem, bet sarunvalodā cilvēki mēdz tos abus izmantot pamīšus vai vienkārši lieto vārdu URL, lai apzīmētu arī URI. Praksē URL tiek izmantots arī failu pārvietošanā (ftp), e-pastā(mailto), databāžu pieejā (JDBC) un citos pielietojuma veidos.
URL ir redzama interneta pārlūkā adrešu joslā. Parasti URL sākas ar http vai https (ja vietnei ir uzstādīts SSL sertifikāts), kam seko kolds (“:”), divas slīpas līnijas (“//”) apakšdomēns un punkts “www.” vai arī uzreiz domēna nosaukums. Pēc domēna nosaukuma tiek norādīts mapes vai faila nosaukums (sk. attēlā – URL) Attēlā redzams, ka e-bibliotēkas URL šim rakstam – https://www.e-biblioteka.lv/url – ietver visus pieminētos mainīgos.
Jaunākām interneta pārlūku versijām adrešu joslā netiek attēlots “http://www.” Tā vietā adrese sākas ar domēna nosaukumu, taču to nokopējot un ievietojot citā dokumentā būs redzama ULR pilnā versija. Savukārt Google meklēšanas rezultātos mēdz attēlot arī URL apakšdomēnu (“www”).
Veicot meklējumus Google, tie tiek attēloti hierarhiskā secībā. Augstākās pozīcijās parādās tās URL, kas interneta meklētājam liekas atbilstošākās. Samērā bieži tas tiek panākts, izmantojot SEO optimizāciju, t.i. vietnes pielāgošanu interneta meklētāja vajadzībām un prasībām.
Kurš izdomāja URL?
Vienoto resursu vietrādi 1994. gadā definēja Tims Berners Lī (Tim Berners-Lee), interneta izgudrotājs. Tā pašreiz izmantotās formas nosaka 1998. gadā apstiprinātais RFC 2396 standarts.
Papildus informācija:
IBM skaidrojums – https://www.ibm.com/support/knowledgecenter/en/SSGMCP_4.1.0/com.ibm.cics.ts.internet.doc/topics/dfhtl_uricomp.html
