Jau izsenis latvieši Lieldienās ir skandinājuši tautasdziesmas. Liela uzmanība pievērsta svētku gaidīšanai, šūpošanās un šūpoļu kāršanas niansēm.
Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
Krāsosim, māsiņas,
Raibas oliņas.
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītâ.
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņupītes.
Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
– Aiz upītes kalniņā
Div` sudraba ozoliņi.
Kariet, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtiņām!
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.
Metat mani, metejiņi,
Līdz mēnešam nemetat:
Mēnešami asi ragi,
Noraus manu vaiņadziņu.
Nāc nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevis gaida,
Visi bērni tevis gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.
Liela diena, Liela diena,
Maza mana vilainīte.
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazoji villainīti.
Lieldienu vaicāju,
Kur kārsim šūpoles?
– Augstajā kalnā,
Lielceļa malā.
Karat, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtītēm:
Nāks māsiņas šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
Alu, alu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Tas cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.
Šūpoļu kārējam
Oliņu došu;
Auguma sviedējam
Oliņas čaumalu.
Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.
Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta virvi,
Es sudraba gredzentiņu.
Eit, projām Liela diena
Ar baltām oliņām
Es gaidīšu Jāņu dienu
Ar ozola vaiņagiem.
Pavadu lieldienu
Pār augstu kalnu
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš` ar savu bāleliņu,
Tas man’ viegli pašūpos.
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Karat, brāļi, šūpulites
Augsta kalna galiņâ,
Lai redzeja ta māsiņa,
Kas tautiņu lejiņâ.
Došu olu brāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumāi.
Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs tev skaisti vadīsim.
Nāc atkal citugadu,
Mēs tev skaisti saņemsim!
Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida
Ar pūpolu zariņiem.
Ar pūpolu zariņiem,
Ar baltām oliņām
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Lieldienu saķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
Apaļš kā pūpols,
Apaļš kā pūpols,
Čaklas rociņas
Skaidiņas lasīt,
Čaklas kājiņas
Ganos iet!
Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs tevi skaisti vadīsim,
Nāc atkal citu gadu,
Mēs tevi skaisti saņemsim.
Ej projām Lieldieniņa,
Ar savām šūpolēm,
Es gaidīšu Jāņu dienu
Ar ozolu vainagiem.
Lieldienu pantiņi un tautasdziesmas iepriecinās bērnus un pieaugušos. Mēs esam atkarīgi un pieskaņoti saules gaismas cikliem un savā būtībā mēs svinam gaismas galējo uzvaru pār tumsu, t.i. diena kļūst garāka par nakti. Šis notikums tiek atzīmēts arī dabā, jo augi un dzīvnieki fiksē vairāku secīgu dienas garumu un attiecīgi pieskaņo arī savu augšanas un attīstības ciklu. Apsveikt vienam otru, sakot “Priecīgas Lieldienas” nav pietiekami. Šī diena ir jāsvin, jāgavilē, jāspēlē spēles un jāiet rotaļās. Tuvojas vasara, gada siltākais un skaistākais gada laiks. Ja meklējat tautasdziesmas par Lieldienām, esat pareizajā vietā.
Iesakām izlasīt arī Lieldienām veltītos ticējumus un dzejoļus.
