Latvieši izsenis ir svinējuši svētkus. Lielākā daļa no tiem ir bijuši piesaisīti gadskārtu maiņai (Līgo, Ziemassvētki, Lieldienas, Miķeļdiena) un nozīmīgiem procesiem dabā. Mūsdienās gan esam paraduši vairāk svinēt valsts (18. novembris, 4. maijs) un privātos (dzimšanas diena, vārda diena) svētkus. Tāpat visam klāt nāk arī dažādi no ārzemēm ieviesti svētki, ko pagaidām pieņem vien jaunā paaudze (valentīndiena, helovīns), kā arī virkne atzīmējamo un atceres dienu. Ja visas svinamās dienas tiek saliktas kalendārā, tad varam nonākt pie secinājuma, ka strādāšanai laika nemaz neatliek, bet tas nav slikti. Svinot svētkus, mēs izdaiļojam savu ikdienu un padaram dzīvi jaukāku sev un citiem.

Svinības būs jēgpilnākas, ja zināsiet svinamo dienu nozīmi, izcelšanos, tradīcijas un novērtēsiet labas prakses piemērus. Svētkus radām mēs katrs pats.